< Psalmi 120 >

1 Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.
Canticum graduum. Ad Dominum cum tribularer clamavi: et exaudivit me.
2 Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.
Domine libera animam meam a labiis iniquis, et a lingua dolosa.
3 Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?
Quid detur tibi, aut quid apponatur tibi ad linguam dolosam?
4 Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.
Sagittae potentis acutae, cum carbonibus desolatoriis.
5 Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.
Heu mihi, quia incolatus meus prolongatus est: habitavi cum habitantibus Cedar:
6 Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.
multum incola fuit anima mea.
7 Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.
Cum his, qui oderunt pacem, eram pacificus: cum loquebar illis, impugnabant me gratis.

< Psalmi 120 >