Psalmi 120

1 Svētku dziesma. Es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš mani paklausa.

Nagrite'ma knazama fore'ma higena, Ra Anumzamofonte e'na zavi krafa hu'na antahigogeno, nunamuni'a antahi nami'ne.

2 Kungs, izglāb manu dvēseli no melkuļu lūpām un viltnieku mēlēm.

Nagra amanage hu'na nunamuna hu'noe. Ra Anumzamoka zamagi'arima nehu'za vahe'ma rezamatgama nehaza vahe tvaontera omanisuanki naza hunka navre atro.

3 Ko viltīgā mēle Tev dos, jeb ko viņa Tev pieliks?

Havigema nehuta vahe'ma revatagama nehaza vahe'mota, Ra Anumzamo'a naza tamagrira tro huramantegahie? Inankna knaza tamagrira tamigahie?

4 Tā ir kā varoņa asas bultas, kā degošas paegļu ogles.

Harafa sondia vahe'mokizmia roro hu'nea keve zamireti, tamahe haruharu nehuno, brumu zafamofo teve tankanu'za nerenia erino regasrimprigahie.

5 Ak vai, man, ka esmu svešinieks iekš Mešeha, un ka man jādzīvo Kedara dzīvokļos.

Nagra Meseki mopafima kraga'ma emani'nena nomani'zana mani so'ea osu'noe. Anazanke hu'na afete Kedari mopafima mani'noana, seli nontamimpi nemani'na mani so'ea osu'noe.

6 Par ilgu manai dvēselei dzīvot pie tiem, kas mieru ienīst.

Zamarimpa fruma huno manizanku'ma zamavesrama nehaza vahe'enena zazate mani'noe.

7 Es turu mieru, bet tikko es runāju, tad tie ceļ ķildu.

Nagra ha' osu fru huno mani zankuke nehua neki'na, arimpa fruma huno mani zanku'ma keagama nehuge'za, ha' eri otikege nehaze.