Psalmi 12

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim uz astoņām stīgām. Palīdz, ak Kungs! Jo svētie ir zustin zuduši, un ticīgo ir maz starp cilvēku bērniem.

Katoeng kruek zaehoikung hanah, Shemenith hoi sak koi David ih saam laa. Angraeng, na bom ah, Angraeng zii kami om ai boeh: oep ohhaih loe kaminawk salak hoiah anghmat boih boeh.

2 Tie runā nelietību ikviens ar savu tuvāko; lūpām smaidīdami, ar divējādu sirdi tie runā.

Nihcae loe a imtaeng kaminawk hoi avang ai lok to apaeh o: amsawnlok thuihaih pahni, poek angphaehaih palungthin hoiah lok to apaeh o.

3 Lai Tas Kungs izdeldē visu liekulību, to mēli, kas runā lielību,

Pazawk hanah thuithaihaih pahni hoi palai to a tawnh o, mi mah doeh pakaa thai mak ai; aicae nuiah mi maw angraeng ah ka om vop?

4 Kas saka: mēs pārvarēsim ar savu mēli, mūsu mute ir ar mums; kas mums ir par kungu?

tiah thui kaminawk ih, amsawnlok thuihaih pahninawk boih to Angraeng mah aat pae tih; amoekhaih palai doeh aat pae tih:

5 Tad nu nabagu postīšanas dēļ un bēdīgo nopūšanās dēļ Es celšos, saka Tas Kungs: Es došu pestīšanu tam, kas pēc tās ilgojās.

Amtang kami mah tong ih pacaekthlaekhaih, tidoeh tawn ai kami qahhaih lok pongah, vaihi kang thawk han boeh; anih pacaekthlaek kami ban thung hoiah amtang kami to ka pakaa han, tiah Angraeng mah thuih.

6 Tā Kunga vārdi ir šķīsti vārdi, kā sudrabs mālu traukā kausēts un septiņkārt šķīstīts.

Angraeng ih loknawk loe ciim: amlai long hmai kamngaeh thungah vai sarihto atui pakaw ih, sumkanglung tui hoiah anghmong.

7 Kaut Tu, ak Kungs, tos gribētu pasargāt, kaut Tu mūs gribētu paglabāt no šīs cilts mūžīgi.

Aw Angraeng, nihcae to na khen ueloe, nihcae to hae kaminawk khae hoiah dungzan khoek to na pakaa poe tih.

8 Bezdievīgie lepni staigā visapkārt, kur netiklība augsti ceļas starp cilvēku bērniem.

Tidoeh avang ai kaminawk pakoehhaih atue phak naah, poeksae kaminawk loe ahmuen kruekah azatpawhaih hoiah caeh o tih.