Psalmi 119
1 Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.
RE meid pai, me jota kin japun ni al arail, me kin weweid ni kapun en Ieowa!
2 Svētīgi tie, kas Viņa liecības tur, kas no visas sirds Viņu meklē,
Re meid pai, me kin kolekol a kadede akan, me kin rapaki i jan nan monion arail!
3 Netaisnību nedara, bet staigā pa Viņa ceļiem.
Me jota kin wia me jued, a weweid nan a al akan.
4 Tu esi pavēlējis, Tavus baušļus cieti sargāt.
Pein komui kotikidar japwilim omui kujoned akan, pwe jen porijok kapwaiada.
5 Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, Tavus likumus sargāt.
O ma al ai kan inen wei, pwen kapwaiada omui kujoned akan.
6 Kad es raudzīšos uz visiem Taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.
I ap jota pan jarodi, ni ai pan apapwali japwilim omui kujonod akan karoj.
7 Es Tev pateikšos ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies Tavas taisnības tiesas.
I danke komui jan nan monion i melel, pwe kom kotin padaki don ia duen omui majan pun.
8 Es turēšu Tavus likumus; neatstāj mani pavisam.
I pan kanai on japwilim omui kujoned akan, kom der likidmaliela.
9 Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc Taviem vārdiem.
Iaduen, manakap amen pan kak weweid ni makelekel? Ma a pan wiawia duen ar majan akan.
10 Es Tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no Taviem baušļiem.
I raparapa kin komui jan nan monion. i; kom der kotin mueid on, i en pup wei jan ni omui kujoned akan.
11 Es paturu Tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret Tevi.
I kolekol omui majan nan monion i, pwe i ender wia dip on komui.
12 Slavēts esi Tu, Kungs; māci man Tavus likumus.
Kapin en ko on komui, Main Ieowa! Kom kotin padaki don ia omui kujoned akan.
13 Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.
I kajokajoi ki au ai duen kujoned en jilan omui karoj.
14 Es priecājos par Tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.
I kin peren kita al en omui kadede kan, dueta dipijou toto.
15 Es pārdomāju Tavas pavēles un ņemu vērā Tavus ceļus.
I pan madamadaua duen omui kujoned akan, o kanai on omui al akan.
16 Es priecājos par Taviem likumiem; Tavu vārdu es neaizmirstu.
I kin peren kida omui kujoned akan, i jota pan monokela omui majan akan.
17 Dari labu Savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu Tavu vārdu.
Kom kotin kamauiada japwilim omui ladu, pwe i en memaur eta; i ap pan kapwaiada omui majan o.
18 Atdari manas acis, ka es uzlūkoju Tavas bauslības brīnumus.
Kom kotin kapad pajan maj ai, pwe i en kilan manaman akan nan japwilim omui kapun o.
19 Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.
Nai men kairu men nin jappa; kom der kotin karir jan mo i omui kujoned akan.
20 Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc Tavām tiesām vienmēr.
Nen i okilar ai inon ion omui kujoned akan anjau karoj.
21 Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no Taviem baušļiem nomaldās.
Kom kotin onioni me aklapalap o, me pan wuki wei jan omui kujoned akan, en riala.
22 Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu Tavas liecības.
Kom kotin katoror jan ia namenok o me jued; pwe i kin apapwali ar kadede kan.
23 Kaut arī lieli kungi sēž un runā pret mani, bet Tavs kalps apdomā Tavus likumus.
Pil jaupeidi kan kin momod pena, kaokao ad ai; japwilim omui ladu kin madamadaua duen omui kujoned akan.
24 Tavas liecības ir mans prieks un padoms.
Melel, i kin peren kida omui kadede kan, pwe ir me jaua pa i.
25 Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc Tava Vārda.
Nen i onon nan pwel; kamana ia duen omui majan.
26 Es izteicu savus ceļus, un Tu mani paklausi; māci man Tavus likumus.
I potoan on komui duen al ai kan, komui ap kotin mani ai er; kotin padaki on ia omui kujoned akan.
27 Liec man saprast Tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt Tavus brīnumus.
Kom kotin padaki on ia duen al en japwilim omui kujoned akan, i ap pan madamadaua duen ar manaman akan.
28 Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar Tavu Vārdu.
Monion i luet kilar ai injenjued; kom kotin kamana ia da duen ar majan.
29 Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man Tavu bauslību.
Re kotin pera wei jan ia al en likam, o kotiki on ia ar majan.
30 Patiesības ceļu es esmu izredzējies, Tavas tiesas esmu licis savā priekšā.
I piladar al en melel; i kin madamadaua duen omui kujoned.
31 Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.
I kin teneti on omui kadede kan; Main Ieowa, kom der mueid on, i en namenokala.
32 Kad Tu manu sirdi atvieglini, tad es teku Tavas bauslības ceļu.
Ma kom pan kotin kamaitala monion i, i pan tan wei nan al en omui kujoned akan.
33 Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.
Main Ieowa, kom kotin kawewe on ia al en omui kujoned akan, pwe i en apapwali lao lel imwi.
34 Dod man saprašanu, ka es Tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.
Kotin padaki on ia, pwe i en kolekol omui kapun o peiki on jan nan monion i.
35 Vadi mani uz Tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.
Kalua ia nan al en omui kujoned akan, pwe i kin peren kin irail.
36 Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.
Kainonion monion i omui kadede kan, a der norok moni.
37 Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz Tava ceļa.
Pirer wei maj ai, pwen der kilan me jued kot; a re kotin kakel ia da pon al omui.
38 Apstiprini Savam kalpam Tavu vārdu, tiem par labu, kas Tevi bīstas.
Kolekol omui inau on japwilim omui ladu, pwe i en majak komui.
39 Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas.
Kotiki jan ia namenok, me i juedeki; pwe omui kujoned akan me mau.
40 Redzi, es mīlu Tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc Tavas taisnības.
Kotin mani, i kin inon ion ar majan akan; kakele kin ia omui pun.
41 Kungs, lai man nāk Tava žēlastība, Tava pestīšana pēc Tava vārda,
Main Ieowa, kom kotin maki on ia, o kotin jauja ia duen omui inau.
42 Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.
Pwe i en aja, japen ir, me mamale kin ia, pwe i kin liki omui inau.
43 Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz Tavām tiesām.
O kom der kotiki jan au ai majan en omui melel; pwe i kapororporki omui kujoned akan.
44 Es turēšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.
I pan kolekol omui kapun o anjau karoj kokolata.
45 Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju Tavas pavēles.
I pan weweid ni peren, pwe i raparapaki omui kujoned akan anjau karoj.
46 Par Tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.
O i pan kajokajoi on nanmarki kan duen omui kadede kan, ap jota namenok.
47 Es priecājos par Taviem baušļiem, ko es mīlēju.
Pwe I kin peren kida omui kujoned akan, o i kin pok on ir.
48 Un es paceļu savas rokas pie Taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju Tavus likumus.
I kin pokadan pa i kat omui kujoned akan, me i pok on, o i pan madamadaua duen omui kujoned akan.
49 Piemini Savam kalpam to vārdu, uz ko Tu man lieci cerēt.
Kotin tamanda japwilim omui ladu, duen omui majan, me i kin kaporoporeki.
50 Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo Tava apsolīšana mani dara dzīvu.
I me kin kamait ia la ni ai luet; omui ianu kan kin kakel ia da.
51 Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no Tavas bauslības.
Me aklapalap akan kin mamale kin ia; ari jo, i jota kin meui jan omui kapun o.
52 Kungs, kad es pieminu Tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.
Main Ieowa, ma I lamelame duen omui kujoned akan jan nin tapin jappa, i ap injenamau kila.
53 Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas Tavu bauslību atstāj.
I makar kila me doo jan Kot akan, me kin mui jan japwilim omui kapun o.
54 Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.
Omui kujoned akan, iei ai kaul en kapin nan ai im en kairu.
55 Kungs, naktī es pieminu Tavu vārdu un turu Tavu bausli.
Main leowa, ni pon i kin madamadaua duen mar omui, o peiki on omui kapun.
56 Tā ir mana manta, ka es turu Tavas pavēles.
Mepukat wiaui on ia er, pweki ai peiki on omui kujoned akan.
57 Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt Tavus Vārdus.
Main leowa, iet pwaij ai, en kolekol omui majan kan.
58 Es Tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc Tavas apsolīšanas.
I kin nidinid on komui jan nan monion i; kom kotin maki on ia duen omui inau o.
59 Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie Tavām liecībām.
I kin madamadaua duen al ai, ap kainen won omui kadede kan na i kat.
60 Es steidzos un nekavējos, Tavus baušļus turēt.
I kin nantion o jota pwapwand kolekol omui kujoned akan.
61 Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
Pwin en me doo jan Kot akan kapil ia pena, ari jo, i jota monokela omui kapun kan.
62 Nakts vidū es ceļos, Tev pateikties par Tavas taisnības tiesām.
Ni ailep en pon i kin paurida, pwen danke komui, pweki omui kujoned pun.
63 Es piebiedrojos visiem, kas Tevi bīstas, un visiem, kas tur Tavas pavēles.
I kin waroki on ir karoj, me majak komui o ir, me apapwali omui kujoned akan.
64 Kungs, zeme ir pilna Tavas žēlastības; māci man Tavus likumus.
Main leowa, jappa direki omui kalanan; padaki on ia omui kujoned akan.
65 Tu dari labu Savam kalpam, ak Kungs, pēc Sava vārda.
Main leowa, komui me kotin wiai on japwilim omui ladu kamau kan duen omui inau o.
66 Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu Taviem baušļiem.
Padaki on ia tiak mau o lolekon, pwe i kin liki omui kujoned akan.
67 Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu Tavu Vārdu.
Mon ai aktikitikila, i kin japujapun, a met i kin apapwali omui majan.
68 Tu esi labs un dari labu, māci man Tavus likumus.
Komui me mau o kapunlol, kotin padaki don ia japwilim omui kujoned akan.
69 Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu Tavas pavēles no visas sirds.
Me aklapalap akan kin kalikama ia; a nai kin apapwali omui kujoned akan jan nan monion i.
70 Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par Tavu bauslību.
Monion arail majul kila wi; a i kin peren kida omui kapun.
71 Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.
Meid mau on ia omui kaopampap ia la, pwe i en padakki omui kujoned akan.
72 Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.
Kapun jan nan jilan omui mau on ia, jan kold o jilper kid toto.
73 Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos Tavus baušļus.
Lim omui kan kapik o wia ia dar, padaki on ia, pwe i en aja omui kujoned akan.
74 Kas Tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz Taviem vārdiem.
Me kin majak komui, pan kilan ia, ap peren kida, pwe i auiaui omui majan.
75 Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu mani esi pazemojis pēc Tavas uzticības.
Main Ieowa, i aja, me omui kadeik kan me pun, o kom kotin kaopampap ia la ni omui melel.
76 Lai jel Tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, tā kā Tu Savam kalpam esi solījis.
Omui mak pan kamait ia la, duen me kom kotin inauki on japwilim omui ladu.
77 Lai Tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo Tava bauslība ir mans prieks.
Kom kotin kupura ia, i ap pan memaur eta, pwe i kin peren kida omui kapun.
78 Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju Tavas pavēles.
Me aklapalap akan en jarodi, pwe re japun on ia ni jokarepa; a nai madamadaua duen omui kujoned akan.
79 Lai pie manis griežas, kas Tevi bīstas, un kas pazīst Tavas liecības.
Me majak komui, ren waroki on ia, o me aja duen omui kadede kan.
80 Lai mana sirds ir skaidra pie Taviem likumiem, ka netopu kaunā.
Monion i en pun ni omui kujoned akan, pwe i ender jarodi.
81 Manai dvēselei slāpst pēc Tavas pestīšanas; es ceru uz Taviem vārdiem.
Nen i kin inon ion omui dore ia la, i auiaui omui majan.
82 Manas acis ilgojās pēc Tavām apsolīšanām, ka es saku: kad Tu mani iepriecināsi?
Por en maj ai kin anane omui inau, kalelapok: lad me kom pan kotin kamait ia la?
83 Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu Tavus likumus.
Pwe i luetalar rajon deun pil eu nan adiniai, i jota monokela omui kujoned akan.
84 Cik tad Tavam kalpam dienu? Kad Tu turēsi sodu pār maniem vajātājiem?
Arai da, japwilim omui ladu pan memaurada? lad me kom pan kotin kadeikada ai imwintiti kan?
85 Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc Tavas bauslības.
Me aklapalap akan weiradan ia por akai, irail me jota kin duki on japwilim omui kapun o.
86 Visi Tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, - palīdzi man!
Japwilim omui kujoned akan karoj me melel. Irail raparapakin ia ni jota karepa; kom kotin jauaja ia!
87 Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis Tavas pavēles.
Me ekij, re pan kame ia la jan nin jappa, a nai jota mui jan omui kujoned akan.
88 Atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības, tad es sargāšu Tavas mutes liecību.
Kamaur ia da duen omui kalanan, a nai pan kolekol kadede en jilan omui.
89 Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.
Main Ieowa, omui majan pan potopot eta nanlan.
90 Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.
Omui melel kin jan eu kainok lel eu; komui me kotin kajonedier jappa o a pan mimieta.
91 Pēc Taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss Tev kalpo.
Irail karoj mimieta lao leI ran wet, duen omui kujoned akan, pwe karoj kin upa komui.
92 Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.
Ma omui kapun jota pan kaperen pa i, i pan mela ni ai luet.
93 Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām Tu mani esi atspirdzinājis.
I jota pan monokela omui kujoned akan kokolata, pwe ir me komui kakela kin ia da.
94 Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju Tavas pavēles.
Nai japwilim omui, kom kotin jauaja ia! Pwe i inon ion japwilim omui kujoned akan.
95 Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā Tavas liecības.
Me doo jan Kot akan mamajan ia, pwen kame ia la; i kin apwali omui kadede kan.
96 Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet Tavs bauslis pastāv bez gala.
I kilaner imwin meakaroj, a japwilim omui kujoned pan mimieta.
97 Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.
Ia wan ai pok on japwilim omui kapun! Nin ran karoj i kin kajokajoi due.
98 Ar Saviem baušļiem Tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.
Kom kin kalolekon kin ia omui kujoned akan jan ai imwintiti kan, pwe irail pan ieian ia kokolata.
99 Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.
Nai lolekon jan ai jaunpadak kan karoj, pe I kin madamadaua duen omui kadede kan.
100 Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu Tavas pavēles.
Nai lolekon jan me ma kan, pwe I kin apapwali japwilim omui kujoned akan.
101 Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju Tavu vārdu.
I jota mued on na i, en weweid pol al japun, pwe i en kolekol omui majan.
102 Es neatkāpjos no Tavām tiesām, jo Tu mani māci.
I jota wuki wei jan omui kujoned akan, pwe kom kotin padaki on ia er.
103 Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki par medu manām lūpām!
Omui majan me iau jan onik nan au ia.
104 Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
Omui kujoned akan kin kalolekon ia, i me i kin tataki al japun karoj.
105 Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
Japwilim omui majan me jer pan na i, o kamarain pan al ai.
106 Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu Tavas taisnības tiesas.
I kaukilar, me i pan kolekol omui kujoned pun kan, o i pan kapwaiada.
107 Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc Tava vārda.
I injenjued melel; Main Ieowa, re kin kotin kamaur ia da duen omui inau.
108 Ak Kungs, lai Tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man Tavas tiesas.
Main Ieowa, kom kotin kupura kijakij en au ai, o kotin padaki on ia omui kujoned akan.
109 Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
I kin wewa maur i nan pa I kat; i jota monokela omui kapun.
110 Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no Tavām pavēlēm.
Me doo jan Kot akan injenjare ia, a i jota wuki wei jan omui kujoned akan.
111 Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.
Omui kadede kan iei ai jojo joutuk, pwe re kaperenda monion i.
112 Es griežu savu sirdi, darīt Tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.
Monion i kin inon ion kapwaiada omui kujoned akan anjau karoj kokolata.
113 Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju Tavu bauslību.
I kin kailonki me lol riapot, o i kin pok on omui kapun.
114 Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz Tavu vārdu es gaidu.
Komui ai kadauk o pere pa i, i kaporoporeki omui majan.
115 Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.
Komail me jued akan en muei jan ia! I men apapwali kujoned en ai Kot akan.
116 Uzturi mani pēc Tava Vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.
Jauaja ia duen omui inau, i ap pan memaur eta; o kom der kotin mueid on, i en namenokala ni ai kaporopor.
117 Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz Taviem likumiem vienmēr.
Kamana ia da, i ap pan kelailada, i ap pan apapwali omui kujoned akan anjau karoj.
118 Tu atmeti visus, kas no Taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.
Kom kin kotin tiakedi karoj, me pan wuki wei jan omui kujoned akan; pwe arail japun me dir en likam.
119 Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju Tavas liecības.
Kom kin kotin kaje jan jappa me doo jan Kot akan karoj dueta jamit; i me i kin pok on ki omui kadede kan.
120 Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavām sodībām.
I kin majak komui, i me i kin mujerereki, o i kin majak omui kadeik kan.
121 Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.
I kin apapwali me inen o pun; kom der kotin pan ia lan ren me kin wia jued on ia.
122 Aizstāvi Tu Savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.
Jauaja japwilim omui ladu o kamaitala i; me aklapalap akan ender jued on ia.
123 Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.
Por en maj ai inon ion omui kamaur ia, o omui inau pun.
124 Dari pēc Savas žēlastības Savam kalpam un māci man Tavus likumus.
Wia on japwilim omui ladu duen omui kalanan, o kotin padaki on ia omui kujoned akan.
125 Es esmu Tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu Tavas liecības.
Nai japwilim omui ladu; kotin padaki on ia, pwe i en dedeki japwilim omui kujoned kan.
126 Laiks ir, ka Tas Kungs Savu darbu dara; tie lauzuši Tavu bauslību.
Anjau leler, me Ieowa pan kotin wiawia; pwe irail kawala japwilim omui kapun.
127 Tādēļ es mīļoju Tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.
I me i kin pok ki on japwilim omui kujoned akan, jan kold o kold linan.
128 Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.
I me i kin kajampwaleki japwilim omui kujoned akan karoj, i tata ki al en likam karoj.
129 Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.
Omui kadede kan meid kapuriamui, i me monion, i apapwali kin ir.
130 Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.
Ma omui majan pan janjalada, a pan kareda peren o lolekon on me opampap akan.
131 Savu muti es atdaru ilgodamies, jo Tavu baušļu man gribās.
Au ai kin jar pajan o inon ion japwilim omui kujoned akan; pwe i kin anane ir.
132 Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā Tu mēdzi darīt tiem, kas Tavu vārdu mīl.
Kom kotin wukedoke don ia, o maki on ia, duen me kom kin wiai on ir, me pok on mar omui.
133 Stiprini manus soļus iekš Taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.
Kotin kainenela al ai nan japwilim omui majan, o der mueid on, me jued kot en wiawia ia.
134 Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu Tavas pavēles.
Kotin dore ia la jan mor jued en aramaj akan, a i ap pan kolekol omui kujoned akan.
135 Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus.
Kotin kamarainiki omui ladu jilan omui, o kotin padaki on ia duen omui kujoned akan.
136 Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur Tavu bauslību.
Por en maj ai me dir en pil, pweki ar jota peiki on omui kapun.
137 Kungs, Tu esi taisns un Tavas tiesas ir taisnas.
Main Ieowa, komui me kotin pun, o omui kujoned akan me pun.
138 Taisnībā Tu esi piekodinājis un lielā patiesībā Savas liecības.
Komui me kotiki on kit er kadede pan omui pun o melel, pwe i en nantion kapwaiada.
139 Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.
I injenjued melel, koren ion mela, pweki ai imwintiti kan monokela omui majan akan.
140 Tavi Vārdi ir ļoti šķīsti, un Tavs kalps tos mīļo.
Omui majan meid makelekel, o japwilim omui ladu kin pok on.
141 Es esmu mazs un nievāts, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.
Nai me tikitik o mo inn I amen, a i jota kin monokela omul kujoned akan.
142 Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un Tava bauslība ir patiesība.
Omui pun me pun joutik eu, o omui kapun me melel.
143 Bēdas un bailes man uzgājušas, bet Tavi baušļi ir mans prieks.
Majak o apwal lel don ia omui kujoned akan ai peren.
144 Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.
Pun en japwilim omui kadede kan me joutuk, padaki on ia, i ap pan memaur eta.
145 Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu Tavus likumus.
I nidinid jan nan monion i, Ieowa kom kotin mani ia! I pan apapwali omui kujoned akan.
146 Es Tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu Tavas liecības.
I likwir won komui, kom kotin jauaja ia, a i ap pan kolekol omui kadede kan.
147 Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz Tavu Vārdu es ceru.
Nin joran i kodo o nidinid, i auiaui omui majan.
148 Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.
I kin pirida ni ailep en pon, pwen madamadaua duen omui majan.
149 Klausi manu balsi pēc Tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
Ereki nilai duenar kalanan; Main Ieowa, kamaur ia da duen omui kujoned akan.
150 Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no Tavas bauslības.
Ai imwintiti jued akan koren ion ia, a re doo jan japwilim omui kapun.
151 Kungs, Tu esi tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.
Main Ieowa, komui me koren ion ia, o omui kujoned akan karoj me melel.
152 No iesākuma es zinu, ka Tu Savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.
I aja jan maj o, me komui kajonedier japwilim omui kadede kan, pwen potopot eta.
153 Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neaizmirstu.
Kom kotin ireron ai luet, o kamaio ia da! Pwe i jota monokela omui kapun.
154 Iztiesā Tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc Taviem Vārdiem.
Kotin apapwali ia, o dore ia la, o kamaur ia da duen omui inau.
155 Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē Tavus likumus.
Me doo jan Kot akan kin doo jan maur, pwe re jota kin ijenoki omui kujoned akan.
156 Kungs, liela ir Tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
Omui kalanan meid laud, Main Ieowa; kom kotin kamaur ia da duen omui kujoned akan.
157 Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.
Me pakipaki ia, o palian ia me toto; ari jo, i jota wuk wei jan omui kadede kan.
158 Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur Tavus Vārdus.
I kin kilekilan me mor jued akan, ap pokela, o i kin juedeki, pwe re jota kin peiki on omui kujoned o.
159 Uzlūko, ka es Tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības.
Kotin majando, me i kin pok on japwilim omui kujoned akan; Main Ieowa, kotin kakel ia da, duen omui kalanan.
160 Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.
Omui majan me dir en melel, o majan en omui kapun pan duedueta.
161 Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no Taviem Vārdiem.
Jaupeidi kan kin majamajan ia ni jokarepa; a monion i kin makaj omui majan akan.
162 Es priecājos par Tavu Vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.
I kin peren kida omui inau dueta amen, me diarada pai kajapwal eu.
163 Es ienīstu melus un turu tos par negantību; Tavu bauslību es mīļoju.
I kailonki likam o juede kin irail, a i kin pok on japwilim omui kapun.
164 Es Tevi teicu septiņkārt dienā par Tavām taisnām tiesām.
Pan ije pak i kin kapina komui ni ran ta ieu, pweki kujoned en omui kapun kan.
165 Kas Tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.
Me kin pok on japwilim omui kapun, kin popol melel, re jota pan jalonala.
166 Ak Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu un daru pēc Taviem baušļiem.
Main Ieowa, i kin auiaui omui kamaur, o i kin peiki on japwilim omui kujoned akan.
167 Mana dvēsele tur Tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,
Monion i kin kolekol japwilim omui kadede kan, o kin pok on irail melel.
168 Es pasargu Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.
I kin kolekol japwilim omui kujoned o kadede kan, pwe al ai kan karoj me janjal momui.
169 Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!
Main Ieowa, kotin mani ai nidinid, o kotin padaki on ia duen omui majan.
170 Lai mana sirds lūgšana nāk priekš Tava vaiga! Izglāb mani pēc Tava Vārda!
Re kotin mani ai kapakap, o dore ia la duen omui inau.
171 Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, kad tu man māci Tavus likumus.
Komui lao padaki on ia omui kujoned akan, kil en au ai ap pan kapina komui.
172 Mana mēle dziedās no Taviem vārdiem, jo visi Tavi baušļi ir taisnība.
Lo i pan kauleki duen omui majan, pwe omui kujoned akan karoj me pun.
173 Lai Tava roka man nāk palīgā, jo Tavas pavēles es esmu izredzējies.
Lim omui en jauaja ia, pwe i piladar omui kujoned akan.
174 Kungs, man gribās Tavas pestīšanas, un Tava bauslība ir mans prieks.
Main Ieowa, i kin inon ion omui kamaur, o i kin peren kida omui kapun.
175 Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā Tevi var teikt, un lai Tavas tiesas man palīdz.
Kom kotin ieian nen i, pwen memaur eta ap kapina komui, o lim omui pali maun en jauaja ia.
176 Es maldos kā pazudusi avs, - meklē Savu kalpu, jo es neaizmirstu Tavas pavēles.
Nai raj on jip amen me janjalon jili o jalonala; kom kotin rapaki japwilim omui ladu, pwe i jota monokela omui kujoned akan.
