Psalmi 119
1 Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.
Alleluja. [Aleph Beati immaculati in via, qui ambulant in lege Domini.
2 Svētīgi tie, kas Viņa liecības tur, kas no visas sirds Viņu meklē,
Beati qui scrutantur testimonia ejus; in toto corde exquirunt eum.
3 Netaisnību nedara, bet staigā pa Viņa ceļiem.
Non enim qui operantur iniquitatem in viis ejus ambulaverunt.
4 Tu esi pavēlējis, Tavus baušļus cieti sargāt.
Tu mandasti mandata tua custodiri nimis.
5 Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, Tavus likumus sargāt.
Utinam dirigantur viæ meæ ad custodiendas justificationes tuas.
6 Kad es raudzīšos uz visiem Taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.
Tunc non confundar, cum perspexero in omnibus mandatis tuis.
7 Es Tev pateikšos ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies Tavas taisnības tiesas.
Confitebor tibi in directione cordis, in eo quod didici judicia justitiæ tuæ.
8 Es turēšu Tavus likumus; neatstāj mani pavisam.
Justificationes tuas custodiam; non me derelinquas usquequaque.
9 Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc Taviem vārdiem.
Beth In quo corrigit adolescentior viam suam? in custodiendo sermones tuos.
10 Es Tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no Taviem baušļiem.
In toto corde meo exquisivi te; ne repellas me a mandatis tuis.
11 Es paturu Tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret Tevi.
In corde meo abscondi eloquia tua, ut non peccem tibi.
12 Slavēts esi Tu, Kungs; māci man Tavus likumus.
Benedictus es, Domine; doce me justificationes tuas.
13 Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.
In labiis meis pronuntiavi omnia judicia oris tui.
14 Es priecājos par Tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.
In via testimoniorum tuorum delectatus sum, sicut in omnibus divitiis.
15 Es pārdomāju Tavas pavēles un ņemu vērā Tavus ceļus.
In mandatis tuis exercebor, et considerabo vias tuas.
16 Es priecājos par Taviem likumiem; Tavu vārdu es neaizmirstu.
In justificationibus tuis meditabor: non obliviscar sermones tuos.
17 Dari labu Savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu Tavu vārdu.
Ghimel Retribue servo tuo, vivifica me, et custodiam sermones tuos.
18 Atdari manas acis, ka es uzlūkoju Tavas bauslības brīnumus.
Revela oculos meos, et considerabo mirabilia de lege tua.
19 Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.
Incola ego sum in terra: non abscondas a me mandata tua.
20 Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc Tavām tiesām vienmēr.
Concupivit anima mea desiderare justificationes tuas in omni tempore.
21 Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no Taviem baušļiem nomaldās.
Increpasti superbos; maledicti qui declinant a mandatis tuis.
22 Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu Tavas liecības.
Aufer a me opprobrium et contemptum, quia testimonia tua exquisivi.
23 Kaut arī lieli kungi sēž un runā pret mani, bet Tavs kalps apdomā Tavus likumus.
Etenim sederunt principes, et adversum me loquebantur; servus autem tuus exercebatur in justificationibus tuis.
24 Tavas liecības ir mans prieks un padoms.
Nam et testimonia tua meditatio mea est, et consilium meum justificationes tuæ.
25 Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc Tava Vārda.
Daleth Adhæsit pavimento anima mea: vivifica me secundum verbum tuum.
26 Es izteicu savus ceļus, un Tu mani paklausi; māci man Tavus likumus.
Vias meas enuntiavi, et exaudisti me; doce me justificationes tuas.
27 Liec man saprast Tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt Tavus brīnumus.
Viam justificationum tuarum instrue me, et exercebor in mirabilibus tuis.
28 Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar Tavu Vārdu.
Dormitavit anima mea præ tædio: confirma me in verbis tuis.
29 Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man Tavu bauslību.
Viam iniquitatis amove a me, et de lege tua miserere mei.
30 Patiesības ceļu es esmu izredzējies, Tavas tiesas esmu licis savā priekšā.
Viam veritatis elegi; judicia tua non sum oblitus.
31 Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.
Adhæsi testimoniis tuis, Domine; noli me confundere.
32 Kad Tu manu sirdi atvieglini, tad es teku Tavas bauslības ceļu.
Viam mandatorum tuorum cucurri, cum dilatasti cor meum.
33 Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.
He Legem pone mihi, Domine, viam justificationum tuarum, et exquiram eam semper.
34 Dod man saprašanu, ka es Tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.
Da mihi intellectum, et scrutabor legem tuam, et custodiam illam in toto corde meo.
35 Vadi mani uz Tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.
Deduc me in semitam mandatorum tuorum, quia ipsam volui.
36 Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.
Inclina cor meum in testimonia tua, et non in avaritiam.
37 Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz Tava ceļa.
Averte oculos meos, ne videant vanitatem; in via tua vivifica me.
38 Apstiprini Savam kalpam Tavu vārdu, tiem par labu, kas Tevi bīstas.
Statue servo tuo eloquium tuum in timore tuo.
39 Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas.
Amputa opprobrium meum quod suspicatus sum, quia judicia tua jucunda.
40 Redzi, es mīlu Tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc Tavas taisnības.
Ecce concupivi mandata tua: in æquitate tua vivifica me.
41 Kungs, lai man nāk Tava žēlastība, Tava pestīšana pēc Tava vārda,
Vau Et veniat super me misericordia tua, Domine; salutare tuum secundum eloquium tuum.
42 Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.
Et respondebo exprobrantibus mihi verbum, quia speravi in sermonibus tuis.
43 Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz Tavām tiesām.
Et ne auferas de ore meo verbum veritatis usquequaque, quia in judiciis tuis supersperavi.
44 Es turēšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.
Et custodiam legem tuam semper, in sæculum et in sæculum sæculi.
45 Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju Tavas pavēles.
Et ambulabam in latitudine, quia mandata tua exquisivi.
46 Par Tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.
Et loquebar in testimoniis tuis in conspectu regum, et non confundebar.
47 Es priecājos par Taviem baušļiem, ko es mīlēju.
Et meditabar in mandatis tuis, quæ dilexi.
48 Un es paceļu savas rokas pie Taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju Tavus likumus.
Et levavi manus meas ad mandata tua, quæ dilexi, et exercebar in justificationibus tuis.
49 Piemini Savam kalpam to vārdu, uz ko Tu man lieci cerēt.
Zain Memor esto verbi tui servo tuo, in quo mihi spem dedisti.
50 Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo Tava apsolīšana mani dara dzīvu.
Hæc me consolata est in humilitate mea, quia eloquium tuum vivificavit me.
51 Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no Tavas bauslības.
Superbi inique agebant usquequaque; a lege autem tua non declinavi.
52 Kungs, kad es pieminu Tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.
Memor fui judiciorum tuorum a sæculo, Domine, et consolatus sum.
53 Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas Tavu bauslību atstāj.
Defectio tenuit me, pro peccatoribus derelinquentibus legem tuam.
54 Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.
Cantabiles mihi erant justificationes tuæ in loco peregrinationis meæ.
55 Kungs, naktī es pieminu Tavu vārdu un turu Tavu bausli.
Memor fui nocte nominis tui, Domine, et custodivi legem tuam.
56 Tā ir mana manta, ka es turu Tavas pavēles.
Hæc facta est mihi, quia justificationes tuas exquisivi.
57 Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt Tavus Vārdus.
Heth Portio mea, Domine, dixi custodire legem tuam.
58 Es Tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc Tavas apsolīšanas.
Deprecatus sum faciem tuam in toto corde meo; miserere mei secundum eloquium tuum.
59 Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie Tavām liecībām.
Cogitavi vias meas, et converti pedes meos in testimonia tua.
60 Es steidzos un nekavējos, Tavus baušļus turēt.
Paratus sum, et non sum turbatus, ut custodiam mandata tua.
61 Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
Funes peccatorum circumplexi sunt me, et legem tuam non sum oblitus.
62 Nakts vidū es ceļos, Tev pateikties par Tavas taisnības tiesām.
Media nocte surgebam ad confitendum tibi, super judicia justificationis tuæ.
63 Es piebiedrojos visiem, kas Tevi bīstas, un visiem, kas tur Tavas pavēles.
Particeps ego sum omnium timentium te, et custodientium mandata tua.
64 Kungs, zeme ir pilna Tavas žēlastības; māci man Tavus likumus.
Misericordia tua, Domine, plena est terra; justificationes tuas doce me.
65 Tu dari labu Savam kalpam, ak Kungs, pēc Sava vārda.
Teth Bonitatem fecisti cum servo tuo, Domine, secundum verbum tuum.
66 Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu Taviem baušļiem.
Bonitatem, et disciplinam, et scientiam doce me, quia mandatis tuis credidi.
67 Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu Tavu Vārdu.
Priusquam humiliarer ego deliqui: propterea eloquium tuum custodivi.
68 Tu esi labs un dari labu, māci man Tavus likumus.
Bonus es tu, et in bonitate tua doce me justificationes tuas.
69 Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu Tavas pavēles no visas sirds.
Multiplicata est super me iniquitas superborum; ego autem in toto corde meo scrutabor mandata tua.
70 Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par Tavu bauslību.
Coagulatum est sicut lac cor eorum; ego vero legem tuam meditatus sum.
71 Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.
Bonum mihi quia humiliasti me, ut discam justificationes tuas.
72 Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.
Bonum mihi lex oris tui, super millia auri et argenti.
73 Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos Tavus baušļus.
Jod Manus tuæ fecerunt me, et plasmaverunt me: da mihi intellectum, et discam mandata tua.
74 Kas Tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz Taviem vārdiem.
Qui timent te videbunt me et lætabuntur, quia in verba tua supersperavi.
75 Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu mani esi pazemojis pēc Tavas uzticības.
Cognovi, Domine, quia æquitas judicia tua, et in veritate tua humiliasti me.
76 Lai jel Tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, tā kā Tu Savam kalpam esi solījis.
Fiat misericordia tua ut consoletur me, secundum eloquium tuum servo tuo.
77 Lai Tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo Tava bauslība ir mans prieks.
Veniant mihi miserationes tuæ, et vivam, quia lex tua meditatio mea est.
78 Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju Tavas pavēles.
Confundantur superbi, quia injuste iniquitatem fecerunt in me; ego autem exercebor in mandatis tuis.
79 Lai pie manis griežas, kas Tevi bīstas, un kas pazīst Tavas liecības.
Convertantur mihi timentes te, et qui noverunt testimonia tua.
80 Lai mana sirds ir skaidra pie Taviem likumiem, ka netopu kaunā.
Fiat cor meum immaculatum in justificationibus tuis, ut non confundar.
81 Manai dvēselei slāpst pēc Tavas pestīšanas; es ceru uz Taviem vārdiem.
Caph Defecit in salutare tuum anima mea, et in verbum tuum supersperavi.
82 Manas acis ilgojās pēc Tavām apsolīšanām, ka es saku: kad Tu mani iepriecināsi?
Defecerunt oculi mei in eloquium tuum, dicentes: Quando consolaberis me?
83 Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu Tavus likumus.
Quia factus sum sicut uter in pruina; justificationes tuas non sum oblitus.
84 Cik tad Tavam kalpam dienu? Kad Tu turēsi sodu pār maniem vajātājiem?
Quot sunt dies servi tui? quando facies de persequentibus me judicium?
85 Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc Tavas bauslības.
Narraverunt mihi iniqui fabulationes, sed non ut lex tua.
86 Visi Tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, - palīdzi man!
Omnia mandata tua veritas: inique persecuti sunt me, adjuva me.
87 Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis Tavas pavēles.
Paulominus consummaverunt me in terra; ego autem non dereliqui mandata tua.
88 Atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības, tad es sargāšu Tavas mutes liecību.
Secundum misericordiam tuam vivifica me, et custodiam testimonia oris tui.
89 Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.
Lamed In æternum, Domine, verbum tuum permanet in cælo.
90 Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.
In generationem et generationem veritas tua; fundasti terram, et permanet.
91 Pēc Taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss Tev kalpo.
Ordinatione tua perseverat dies, quoniam omnia serviunt tibi.
92 Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.
Nisi quod lex tua meditatio mea est, tunc forte periissem in humilitate mea.
93 Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām Tu mani esi atspirdzinājis.
In æternum non obliviscar justificationes tuas, quia in ipsis vivificasti me.
94 Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju Tavas pavēles.
Tuus sum ego; salvum me fac: quoniam justificationes tuas exquisivi.
95 Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā Tavas liecības.
Me exspectaverunt peccatores ut perderent me; testimonia tua intellexi.
96 Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet Tavs bauslis pastāv bez gala.
Omnis consummationis vidi finem, latum mandatum tuum nimis.
97 Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.
Mem Quomodo dilexi legem tuam, Domine! tota die meditatio mea est.
98 Ar Saviem baušļiem Tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.
Super inimicos meos prudentem me fecisti mandato tuo, quia in æternum mihi est.
99 Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.
Super omnes docentes me intellexi, quia testimonia tua meditatio mea est.
100 Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu Tavas pavēles.
Super senes intellexi, quia mandata tua quæsivi.
101 Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju Tavu vārdu.
Ab omni via mala prohibui pedes meos, ut custodiam verba tua.
102 Es neatkāpjos no Tavām tiesām, jo Tu mani māci.
A judiciis tuis non declinavi, quia tu legem posuisti mihi.
103 Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki par medu manām lūpām!
Quam dulcia faucibus meis eloquia tua! super mel ori meo.
104 Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
A mandatis tuis intellexi; propterea odivi omnem viam iniquitatis.
105 Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
Nun Lucerna pedibus meis verbum tuum, et lumen semitis meis.
106 Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu Tavas taisnības tiesas.
Juravi et statui custodire judicia justitiæ tuæ.
107 Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc Tava vārda.
Humiliatus sum usquequaque, Domine; vivifica me secundum verbum tuum.
108 Ak Kungs, lai Tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man Tavas tiesas.
Voluntaria oris mei beneplacita fac, Domine, et judicia tua doce me.
109 Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
Anima mea in manibus meis semper, et legem tuam non sum oblitus.
110 Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no Tavām pavēlēm.
Posuerunt peccatores laqueum mihi, et de mandatis tuis non erravi.
111 Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.
Hæreditate acquisivi testimonia tua in æternum, quia exsultatio cordis mei sunt.
112 Es griežu savu sirdi, darīt Tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.
Inclinavi cor meum ad faciendas justificationes tuas in æternum, propter retributionem.
113 Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju Tavu bauslību.
Samech Iniquos odio habui, et legem tuam dilexi.
114 Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz Tavu vārdu es gaidu.
Adjutor et susceptor meus es tu, et in verbum tuum supersperavi.
115 Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.
Declinate a me, maligni, et scrutabor mandata Dei mei.
116 Uzturi mani pēc Tava Vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.
Suscipe me secundum eloquium tuum, et vivam, et non confundas me ab exspectatione mea.
117 Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz Taviem likumiem vienmēr.
Adjuva me, et salvus ero, et meditabor in justificationibus tuis semper.
118 Tu atmeti visus, kas no Taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.
Sprevisti omnes discedentes a judiciis tuis, quia injusta cogitatio eorum.
119 Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju Tavas liecības.
Prævaricantes reputavi omnes peccatores terræ; ideo dilexi testimonia tua.
120 Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavām sodībām.
Confige timore tuo carnes meas; a judiciis enim tuis timui.
121 Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.
Ain Feci judicium et justitiam: non tradas me calumniantibus me.
122 Aizstāvi Tu Savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.
Suscipe servum tuum in bonum: non calumnientur me superbi.
123 Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.
Oculi mei defecerunt in salutare tuum, et in eloquium justitiæ tuæ.
124 Dari pēc Savas žēlastības Savam kalpam un māci man Tavus likumus.
Fac cum servo tuo secundum misericordiam tuam, et justificationes tuas doce me.
125 Es esmu Tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu Tavas liecības.
Servus tuus sum ego: da mihi intellectum, ut sciam testimonia tua.
126 Laiks ir, ka Tas Kungs Savu darbu dara; tie lauzuši Tavu bauslību.
Tempus faciendi, Domine: dissipaverunt legem tuam.
127 Tādēļ es mīļoju Tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.
Ideo dilexi mandata tua super aurum et topazion.
128 Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.
Propterea ad omnia mandata tua dirigebar; omnem viam iniquam odio habui.
129 Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.
Phe Mirabilia testimonia tua: ideo scrutata est ea anima mea.
130 Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.
Declaratio sermonum tuorum illuminat, et intellectum dat parvulis.
131 Savu muti es atdaru ilgodamies, jo Tavu baušļu man gribās.
Os meum aperui, et attraxi spiritum: quia mandata tua desiderabam.
132 Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā Tu mēdzi darīt tiem, kas Tavu vārdu mīl.
Aspice in me, et miserere mei, secundum judicium diligentium nomen tuum.
133 Stiprini manus soļus iekš Taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.
Gressus meos dirige secundum eloquium tuum, et non dominetur mei omnis injustitia.
134 Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu Tavas pavēles.
Redime me a calumniis hominum ut custodiam mandata tua.
135 Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus.
Faciem tuam illumina super servum tuum, et doce me justificationes tuas.
136 Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur Tavu bauslību.
Exitus aquarum deduxerunt oculi mei, quia non custodierunt legem tuam.
137 Kungs, Tu esi taisns un Tavas tiesas ir taisnas.
Sade Justus es, Domine, et rectum judicium tuum.
138 Taisnībā Tu esi piekodinājis un lielā patiesībā Savas liecības.
Mandasti justitiam testimonia tua, et veritatem tuam nimis.
139 Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.
Tabescere me fecit zelus meus, quia obliti sunt verba tua inimici mei.
140 Tavi Vārdi ir ļoti šķīsti, un Tavs kalps tos mīļo.
Ignitum eloquium tuum vehementer, et servus tuus dilexit illud.
141 Es esmu mazs un nievāts, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.
Adolescentulus sum ego et contemptus; justificationes tuas non sum oblitus.
142 Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un Tava bauslība ir patiesība.
Justitia tua, justitia in æternum, et lex tua veritas.
143 Bēdas un bailes man uzgājušas, bet Tavi baušļi ir mans prieks.
Tribulatio et angustia invenerunt me; mandata tua meditatio mea est.
144 Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.
Æquitas testimonia tua in æternum: intellectum da mihi, et vivam.
145 Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu Tavus likumus.
Coph Clamavi in toto corde meo: exaudi me, Domine; justificationes tuas requiram.
146 Es Tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu Tavas liecības.
Clamavi ad te; salvum me fac: ut custodiam mandata tua.
147 Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz Tavu Vārdu es ceru.
Præveni in maturitate, et clamavi: quia in verba tua supersperavi.
148 Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.
Prævenerunt oculi mei ad te diluculo, ut meditarer eloquia tua.
149 Klausi manu balsi pēc Tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
Vocem meam audi secundum misericordiam tuam, Domine, et secundum judicium tuum vivifica me.
150 Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no Tavas bauslības.
Appropinquaverunt persequentes me iniquitati: a lege autem tua longe facti sunt.
151 Kungs, Tu esi tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.
Prope es tu, Domine, et omnes viæ tuæ veritas.
152 No iesākuma es zinu, ka Tu Savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.
Initio cognovi de testimoniis tuis, quia in æternum fundasti ea.
153 Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neaizmirstu.
Res Vide humilitatem meam, et eripe me, quia legem tuam non sum oblitus.
154 Iztiesā Tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc Taviem Vārdiem.
Judica judicium meum, et redime me: propter eloquium tuum vivifica me.
155 Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē Tavus likumus.
Longe a peccatoribus salus, quia justificationes tuas non exquisierunt.
156 Kungs, liela ir Tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
Misericordiæ tuæ multæ, Domine; secundum judicium tuum vivifica me.
157 Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.
Multi qui persequuntur me, et tribulant me; a testimoniis tuis non declinavi.
158 Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur Tavus Vārdus.
Vidi prævaricantes et tabescebam, quia eloquia tua non custodierunt.
159 Uzlūko, ka es Tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības.
Vide quoniam mandata tua dilexi, Domine: in misericordia tua vivifica me.
160 Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.
Principium verborum tuorum veritas; in æternum omnia judicia justitiæ tuæ.
161 Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no Taviem Vārdiem.
Sin Principes persecuti sunt me gratis, et a verbis tuis formidavit cor meum.
162 Es priecājos par Tavu Vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.
Lætabor ego super eloquia tua, sicut qui invenit spolia multa.
163 Es ienīstu melus un turu tos par negantību; Tavu bauslību es mīļoju.
Iniquitatem odio habui, et abominatus sum, legem autem tuam dilexi.
164 Es Tevi teicu septiņkārt dienā par Tavām taisnām tiesām.
Septies in die laudem dixi tibi, super judicia justitiæ tuæ.
165 Kas Tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.
Pax multa diligentibus legem tuam, et non est illis scandalum.
166 Ak Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu un daru pēc Taviem baušļiem.
Exspectabam salutare tuum, Domine, et mandata tua dilexi.
167 Mana dvēsele tur Tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,
Custodivit anima mea testimonia tua, et dilexit ea vehementer.
168 Es pasargu Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.
Servavi mandata tua et testimonia tua, quia omnes viæ meæ in conspectu tuo.
169 Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!
Tau Appropinquet deprecatio mea in conspectu tuo, Domine; juxta eloquium tuum da mihi intellectum.
170 Lai mana sirds lūgšana nāk priekš Tava vaiga! Izglāb mani pēc Tava Vārda!
Intret postulatio mea in conspectu tuo; secundum eloquium tuum eripe me.
171 Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, kad tu man māci Tavus likumus.
Eructabunt labia mea hymnum, cum docueris me justificationes tuas.
172 Mana mēle dziedās no Taviem vārdiem, jo visi Tavi baušļi ir taisnība.
Pronuntiabit lingua mea eloquium tuum, quia omnia mandata tua æquitas.
173 Lai Tava roka man nāk palīgā, jo Tavas pavēles es esmu izredzējies.
Fiat manus tua ut salvet me, quoniam mandata tua elegi.
174 Kungs, man gribās Tavas pestīšanas, un Tava bauslība ir mans prieks.
Concupivi salutare tuum, Domine, et lex tua meditatio mea est.
175 Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā Tevi var teikt, un lai Tavas tiesas man palīdz.
Vivet anima mea, et laudabit te, et judicia tua adjuvabunt me.
176 Es maldos kā pazudusi avs, - meklē Savu kalpu, jo es neaizmirstu Tavas pavēles.
Erravi sicut ovis quæ periit: quære servum tuum, quia mandata tua non sum oblitus.]
