Psalmi 119
1 Svētīgi tie, kas nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā Tā Kunga bauslībā.
Salige de, hvis Vandel er fuldkommen, de, som vandrer i HERRENS Lov.
2 Svētīgi tie, kas Viņa liecības tur, kas no visas sirds Viņu meklē,
Salige de, der agter paa hans Vidnesbyrd, søger ham af hele deres Hjerte,
3 Netaisnību nedara, bet staigā pa Viņa ceļiem.
de, som ikke gør Uret, men vandrer paa hans Veje.
4 Tu esi pavēlējis, Tavus baušļus cieti sargāt.
Du har givet dine Befalinger, for at de nøje skal holdes.
5 Kaut mani ceļi uz to vien dzītos, Tavus likumus sargāt.
O, maatte jeg vandre med faste Skridt, saa jeg holder dine Vedtægter!
6 Kad es raudzīšos uz visiem Taviem baušļiem, tad netapšu kaunā.
Da skulde jeg ikke blive til Skamme, thi jeg saa hen til alle dine Bud.
7 Es Tev pateikšos ar skaidru sirdi, kad būšu mācījies Tavas taisnības tiesas.
Jeg vil takke dig af oprigtigt Hjerte, naar jeg lærer din Retfærds Lovbud.
8 Es turēšu Tavus likumus; neatstāj mani pavisam.
Jeg vil holde dine Vedtægter, svigt mig dog ikke helt!
9 Kā jauneklis savu ceļu turēs šķīstu? Kad viņš turas pēc Taviem vārdiem.
Hvorledes holder en ung sin Vej ren? Ved at holde sig efter dit Ord.
10 Es Tevi meklēju no visas sirds; neliec man nomaldīties no Taviem baušļiem.
Af hele mit Hjerte søger jeg dig, lad mig ikke fare vild fra dine Bud!
11 Es paturu Tavus vārdus savā sirdī, ka negrēkoju pret Tevi.
Jeg gemmer dit Ord i mit Hjerte for ikke at synde imod dig.
12 Slavēts esi Tu, Kungs; māci man Tavus likumus.
Lovet være du, HERRE, lær mig dine Vedtægter!
13 Ar savām lūpām es izteikšu visas Tavas mutes tiesas.
Jeg kundgør med mine Læber alle din Munds Lovbud.
14 Es priecājos par Tavas liecības ceļu kā vien par kādu mantu.
Jeg glæder mig over dine Vidnesbyrds Vej, som var det al Verdens Rigdom.
15 Es pārdomāju Tavas pavēles un ņemu vērā Tavus ceļus.
Jeg vil grunde paa dine Befalinger og se til dine Stier.
16 Es priecājos par Taviem likumiem; Tavu vārdu es neaizmirstu.
I dine Vedtægter har jeg min Lyst, jeg glemmer ikke dit Ord.
17 Dari labu Savam kalpam, ka es dzīvoju un pasargu Tavu vārdu.
Und din Tjener at leve, at jeg kan holde dit Ord.
18 Atdari manas acis, ka es uzlūkoju Tavas bauslības brīnumus.
Oplad mine Øjne, at jeg maa skue de underfulde Ting i din Lov.
19 Es esmu svešinieks virs zemes; neapslēp priekš manis Tavus baušļus.
Fremmed er jeg paa Jorden, skjul ikke dine Bud for mig!
20 Mana dvēsele ir satriekta caur ilgošanos pēc Tavām tiesām vienmēr.
Altid hentæres min Sjæl af Længsel efter dine Lovbud.
21 Tu rāji pārgalvjus, tos nolādētos, kas no Taviem baušļiem nomaldās.
Du truer de frække; forbandede er de, der viger fra dine Bud.
22 Novērs no manis kaunu un negodu, jo es turu Tavas liecības.
Vælt Haan og Ringeagt fra mig, thi jeg agter paa dine Vidnesbyrd.
23 Kaut arī lieli kungi sēž un runā pret mani, bet Tavs kalps apdomā Tavus likumus.
Om Fyrster oplægger Raad imod mig, grunder din Tjener paa dine Vedtægter.
24 Tavas liecības ir mans prieks un padoms.
Ja, dine Vidnesbyrd er min Lyst, det er dem, der giver mig Raad.
25 Mana dvēsele līp pie pīšļiem; dari man dzīvu pēc Tava Vārda.
I Støvet ligger min Sjæl, hold mig i Live efter dit Ord!
26 Es izteicu savus ceļus, un Tu mani paklausi; māci man Tavus likumus.
Mine Veje lagde jeg frem, og du bønhørte mig, dine Vedtægter lære du mig.
27 Liec man saprast Tavu likumu ceļus, ka es varu pārdomāt Tavus brīnumus.
Lad mig fatte dine Befalingers Vej og grunde paa dine Undere.
28 Mana dvēsele raud noskumusi; stiprini mani ar Tavu Vārdu.
Af Kummer græder min Sjæl, oprejs mig efter dit Ord!
29 Novērs no manis viltības ceļu un dāvini man Tavu bauslību.
Lad Løgnens Vej være langt fra mig og skænk mig i Naade din Lov!
30 Patiesības ceļu es esmu izredzējies, Tavas tiesas esmu licis savā priekšā.
Troskabs Vej har jeg valgt, dine Lovbud attraar jeg.
31 Es turos pie Tavām liecībām, ak Kungs, nepamet mani kaunā.
Jeg hænger ved dine Vidnesbyrd, lad mig ikke beskæmmes, HERRE!
32 Kad Tu manu sirdi atvieglini, tad es teku Tavas bauslības ceļu.
Jeg vil løbe dine Buds Vej, thi du giver mit Hjerte at aande frit.
33 Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, ka es tos pasargu līdz galam.
Lær mig, HERRE, dine Vedtægters Vej, saa jeg agter derpaa til Enden.
34 Dod man saprašanu, ka es Tavu bauslību sargu un to turu no visas sirds.
Giv mig Kløgt, saa jeg agter paa din Lov og holder den af hele mit Hjerte.
35 Vadi mani uz Tavas bauslības ceļu, jo pie tā man ir labs prāts.
Før mig ad dine Buds Sti, thi jeg har Lyst til dem.
36 Loki manu sirdi pie Tavām liecībām, un ne pie mantu kārības.
Bøj mit Hjerte til dine Vidnesbyrd og ej til uredelig Vinding.
37 Nogriez manas acis, ka tās neskatās uz nelietību, dari mani dzīvu uz Tava ceļa.
Vend mine Øjne bort fra Tant, hold mig i Live ved dit Ord!
38 Apstiprini Savam kalpam Tavu vārdu, tiem par labu, kas Tevi bīstas.
Stadfæst for din Tjener dit Ord, saa jeg lærer at frygte dig.
39 Novērs manu kaunu, par ko es bīstos, jo Tavas tiesas ir labas.
Hold borte fra mig den Skændsel, jeg frygter, thi dine Lovbud er gode.
40 Redzi, es mīlu Tavas pavēles; dari mani dzīvu pēc Tavas taisnības.
Se, dine Befalinger længes jeg efter, hold mig i Live ved din Retfærd!
41 Kungs, lai man nāk Tava žēlastība, Tava pestīšana pēc Tava vārda,
Lad din Miskundhed komme over mig, HERRE, din Frelse efter dit Ord,
42 Ka varu atbildēt savam mēdītājam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.
saa jeg har Svar til dem, der spotter mig, thi jeg stoler paa dit Ord.
43 Un neatrauj pavisam no manas mutes patiesības vārdu, jo es ceru uz Tavām tiesām.
Tag ikke ganske Sandheds Ord fra min Mund, thi jeg bier paa dine Lovbud.
44 Es turēšu Tavu bauslību vienmēr, mūžīgi mūžam.
Jeg vil stadig holde din Lov, ja evigt og altid;
45 Un es staigāšu bez bēdām, jo es meklēju Tavas pavēles.
jeg vil vandre i aabent Land, thi dine Befalinger ligger mig paa Sinde.
46 Par Tavām liecībām es runāšu ķēniņu priekšā un nepalikšu kaunā.
Jeg vil tale om dine Vidnesbyrd for Konger uden at blues;
47 Es priecājos par Taviem baušļiem, ko es mīlēju.
jeg vil fryde mig over dine Bud, som jeg højligen elsker;
48 Un es paceļu savas rokas pie Taviem baušļiem, ko es mīlēju, un pārdomāju Tavus likumus.
jeg vil udrække Hænderne mod dine Bud og grunde paa dine Vedtægter.
49 Piemini Savam kalpam to vārdu, uz ko Tu man lieci cerēt.
Kom Ordet til din Tjener i Hu, fordi du har ladet mig haabe.
50 Šī ir mana iepriecināšana manās bēdās, jo Tava apsolīšana mani dara dzīvu.
Det er min Trøst i Nød, at dit Ord har holdt mig i Live.
51 Pārgalvji mani apsmej pārlieku, bet es neatkāpjos no Tavas bauslības.
De frække haaned mig saare, dog veg jeg ej fra din Lov.
52 Kungs, kad es pieminu Tavas tiesas no senlaikiem, tad topu iepriecināts.
Dine Lovbud fra fordum, HERRE, kom jeg i Hu og fandt Trøst.
53 Lielas dusmas mani pārņēmušas to bezdievīgo dēļ, kas Tavu bauslību atstāj.
Harme greb mig over de gudløse, dem, der slipper din Lov.
54 Tava bauslība ir mana dziesma manas svešniecības namā.
Dine Vedtægter blev mig til Sange i min Udlændigheds Hus.
55 Kungs, naktī es pieminu Tavu vārdu un turu Tavu bausli.
Om Natten kom jeg dit Navn i Hu, HERRE, jeg holdt din Lov.
56 Tā ir mana manta, ka es turu Tavas pavēles.
Det blev min lykkelige Lod: at agte paa dine Befalinger.
57 Tu, Kungs, esi mana daļa; es esmu solījis, turēt Tavus Vārdus.
Min Del er HERREN, jeg satte mig for at holde dine Ord.
58 Es Tevi pielūdzu no visas sirds; esi man žēlīgs pēc Tavas apsolīšanas.
Jeg bønfaldt dig af hele mit Hjerte, vær mig naadig efter dit Ord!
59 Es apdomāju savus ceļus un griežu savas kājas pie Tavām liecībām.
Jeg overtænkte mine Veje og styred min Fod tilbage til dine Vidnesbyrd.
60 Es steidzos un nekavējos, Tavus baušļus turēt.
Jeg hasted og tøved ikke med at holde dine Bud.
61 Bezdievīgie man apmetuši valgus, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
De gudløses Snarer omgav mig, men jeg glemte ikke din Lov.
62 Nakts vidū es ceļos, Tev pateikties par Tavas taisnības tiesām.
Jeg staar op ved Midnat og takker dig for dine retfærdige Lovbud.
63 Es piebiedrojos visiem, kas Tevi bīstas, un visiem, kas tur Tavas pavēles.
Jeg er Fælle med alle, der frygter dig og holder dine Befalinger.
64 Kungs, zeme ir pilna Tavas žēlastības; māci man Tavus likumus.
Jorden er fuld af din Miskundhed, HERRE, lær mig dine Vedtægter!
65 Tu dari labu Savam kalpam, ak Kungs, pēc Sava vārda.
Du gjorde vel mod din Tjener, HERRE, efter dit Ord.
66 Māci man labu saprašanu un atzīšanu, jo es ticu Taviem baušļiem.
Giv mig Forstand og indsigt, thi jeg tror paa dine Bud.
67 Pirms tapu pazemots, es alojos; bet nu es turu Tavu Vārdu.
Før jeg blev ydmyget, for jeg vild, nu holder jeg dit Ord.
68 Tu esi labs un dari labu, māci man Tavus likumus.
God er du og gør godt, lær mig dine Vedtægter!
69 Pārgalvji izperē melus pret mani, bet es turu Tavas pavēles no visas sirds.
De frække tilsøler mig med Løgn, men paa dine Bud tager jeg hjerteligt Vare.
70 Viņu sirds ir bieza kā tauki, bet es priecājos par Tavu bauslību.
Deres Hjerte er dorskt som Fedt, jeg har min Lyst i din Lov.
71 Labi man, ka esmu apbēdināts, lai mācos Tavus likumus.
Det var godt, at jeg blev ydmyget, saa jeg kunde lære dine Vedtægter.
72 Tavas mutes bauslība man ir labāka nekā tūkstoši zelta un sudraba.
Din Munds Lov er mig mere værd end Guld og Sølv i Dynger.
73 Tavas rokas mani radījušas un taisījušas; dari mani gudru, ka es mācos Tavus baušļus.
Dine Hænder skabte og dannede mig, giv mig Indsigt, saa jeg kan lære dine Bud!
74 Kas Tevi bīstas, mani uzlūko un priecājās; jo es gaidu uz Taviem vārdiem.
De, der frygter dig, ser mig og glædes, thi jeg bier paa dit Ord.
75 Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu mani esi pazemojis pēc Tavas uzticības.
HERRE, jeg ved, at dine Bud er retfærdige, i Trofasthed har du ydmyget mig.
76 Lai jel Tava žēlastība man ir par iepriecināšanu, tā kā Tu Savam kalpam esi solījis.
Lad din Miskundhed være min Trøst efter dit Ord til din Tjener!
77 Lai Tava žēlastība man notiek, ka es dzīvoju, jo Tava bauslība ir mans prieks.
Din Barmhjertighed finde mig, at jeg maa leve, thi din Lov er min Lyst.
78 Lai top kaunā pārgalvji, kas mani ar meliem nospieduši; bet es pārdomāju Tavas pavēles.
Lad de frække beskæmmes, thi de gør mig skammelig Uret, jeg grunder paa dine Befalinger.
79 Lai pie manis griežas, kas Tevi bīstas, un kas pazīst Tavas liecības.
Lad dem, der frygter dig, vende sig til mig, de, der kender dine Vidnesbyrd.
80 Lai mana sirds ir skaidra pie Taviem likumiem, ka netopu kaunā.
Lad mit Hjerte være fuldkomment i dine Vedtægter, at jeg ikke skal blive til Skamme.
81 Manai dvēselei slāpst pēc Tavas pestīšanas; es ceru uz Taviem vārdiem.
Efter din Frelse længes min Sjæl, jeg bier paa dit Ord.
82 Manas acis ilgojās pēc Tavām apsolīšanām, ka es saku: kad Tu mani iepriecināsi?
Mine Øjne længes efter dit Ord og siger: »Hvornaar mon du trøster mig?«
83 Jo es esmu kā ādas trauks dūmos; taču es neaizmirstu Tavus likumus.
Thi jeg er som en Lædersæk i Røg, men dine Vedtægter glemte jeg ikke.
84 Cik tad Tavam kalpam dienu? Kad Tu turēsi sodu pār maniem vajātājiem?
Hvor langt er vel din Tjeners Liv? Naar vil du dømme dem, der forfølger mig?
85 Pārgalvji man rok bedres, tie, kas neturas pēc Tavas bauslības.
De frække grov mig Grave, de, som ej følger din Lov.
86 Visi Tavi baušļi ir patiesība; tie mani vajā ar meliem, - palīdzi man!
Alle dine Bud er trofaste, med Løgn forfølger man mig, o hjælp mig!
87 Tie mani gandrīz iznīcinājuši virs zemes, bet es neesmu atstājis Tavas pavēles.
De har næsten tilintetgjort mig paa Jorden, men dine Befalinger slipper jeg ikke.
88 Atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības, tad es sargāšu Tavas mutes liecību.
Hold mig i Live efter din Miskundhed, at jeg kan holde din Munds Vidnesbyrd.
89 Kungs, Tavs vārds pastāv mūžīgi debesīs.
HERRE, dit Ord er evigt, staar fast i Himlen.
90 Tava patiesība stāv līdz radu radiem. Tu zemi esi stiprinājis, ka tā stāv.
Din Trofasthed varer fra Slægt til Slægt, du grundfæsted Jorden, og den staar fast.
91 Pēc Taviem likumiem tie vēl šodien stāv, jo viss Tev kalpo.
Dine Lovbud staar fast, de holder dine Tjenere oppe.
92 Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, tad es jau sen būtu bojā gājis savās bēdās.
Havde din Lov ej været min Lyst, da var jeg omkommet i min Elende.
93 Tavas pavēles es neaizmirsīšu ne mūžam, jo caur tām Tu mani esi atspirdzinājis.
Aldrig i Evighed glemmer jeg dine Befalinger, thi ved dem holdt du mig i Live.
94 Tavs es esmu, atpestī mani; jo es meklēju Tavas pavēles.
Din er jeg, frels mig, thi dine Befalinger ligger mig paa Sinde.
95 Bezdievīgie glūn uz mani, mani samaitāt, bet es lieku vērā Tavas liecības.
De gudløse lurer paa at lægge mig øde, dine Vidnesbyrd mærker jeg mig.
96 Es esmu redzējis, ka ikvienam stiprumam ir gals, bet Tavs bauslis pastāv bez gala.
For alting saa jeg en Grænse, men saare vidt rækker dit Bud.
97 Cik ļoti es mīlēju Tavu bauslību! To es pārdomāju ikdienas.
Hvor elsker jeg dog din Lov! Hele Dagen grunder jeg paa den.
98 Ar Saviem baušļiem Tu dari mani gudrāku pār maniem ienaidniekiem, jo tie (baušļi) ir mūžam pie manis.
Dit Bud har gjort mig visere end mine Fjender, thi det er for stedse mit.
99 Es esmu vairāk izmācīts nekā visi mani mācītāji, jo es pārdomāju Tavas liecības.
Jeg er klogere end alle mine Lærere, thi jeg grunder paa dine Vidnesbyrd.
100 Es esmu prātīgāks nekā tie vecie, jo es turu Tavas pavēles.
Jeg har mere Forstand end de gamle; jeg agter paa dine Bud.
101 Es atrauju savu kāju no visiem blēžu ceļiem, ka es sargāju Tavu vārdu.
Jeg holder min Fod fra hver Vej, som er ond, at jeg kan holde dit Ord.
102 Es neatkāpjos no Tavām tiesām, jo Tu mani māci.
Fra dine Lovbud veg jeg ikke, thi du underviste mig.
103 Cik saldi ir Tavi vārdi manai mutei, saldāki par medu manām lūpām!
Hvor sødt er dit Ord for min Gane, sødere end Honning for min Mund.
104 Caur Tavām pavēlēm es topu prātīgs, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus.
Ved dine Befalinger fik jeg Forstand, saa jeg hader al Løgnens Vej.
105 Tavs vārds ir manas kājas spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
Dit Ord er en Lygte for min Fod, et Lys paa min Sti.
106 Es esmu zvērējis un to turēšu stipri, ka es sargāšu Tavas taisnības tiesas.
Jeg svor en Ed og holdt den: at følge dine retfærdige Lovbud.
107 Es esmu ļoti apbēdināts, Kungs, atspirdzini mani pēc Tava vārda.
Jeg er saare ydmyget, HERRE, hold mig i Live efter dit Ord!
108 Ak Kungs, lai Tev jel patīk manas mutes upuri, un māci man Tavas tiesas.
Lad min Munds frivillige Ofre behage dig, HERRE, og lær mig dine Lovbud!
109 Mana dvēsele stāv vienmēr manā rokā, taču es neaizmirstu Tavu bauslību.
Altid gaar jeg med Livet i Hænderne, men jeg glemte ikke din Lov.
110 Bezdievīgie man liek valgus, taču es nealojos no Tavām pavēlēm.
De gudløse lægger Snarer for mig, men fra dine Befalinger for jeg ej vild.
111 Tavas liecības es turu par savu mantu mūžīgi, jo tās ir manas sirds līksmība.
Dine Vidnesbyrd fik jeg til evigt Eje, thi de er mit Hjertes Glæde.
112 Es griežu savu sirdi, darīt Tavus likumus mūžīgi līdz pat galam.
Jeg bøjed mit Hjerte til at holde dine Vedtægter for evigt til Enden.
113 Es ienīstu tos divprātīgos un mīlēju Tavu bauslību.
Jeg hader tvesindet Mand, men jeg elsker din Lov.
114 Tu esi mans patvērums un manas priekšturamās bruņas; uz Tavu vārdu es gaidu.
Mit Skjul og mit Skjold er du, jeg bier paa dit Ord.
115 Atstājaties no manis, jūs ļauna darītāji, ka es varu turēt sava Dieva baušļus.
Vig fra mig, I, som gør ondt, jeg vil holde min Guds Bud.
116 Uzturi mani pēc Tava Vārda, ka es dzīvoju, un lai es kaunā netopu savā cerībā.
Støt mig efter dit Ord, at jeg maa leve, lad mig ikke beskæmmes i mit Haab!
117 Stiprini mani, ka topu vesels, tad es skatīšos uz Taviem likumiem vienmēr.
Hold mig oppe, at jeg maa frelses og altid have min Lyst i dine Vedtægter!
118 Tu atmeti visus, kas no Taviem likumiem nomaldās; jo meli ir viņu viltus būšana.
Du forkaster alle, der farer vild fra dine Vedtægter, thi de higer efter Løgn.
119 Tu atmeti visus bezdievīgos virs zemes kā sārņus, tādēļ es mīļoju Tavas liecības.
For Slagger regner du alle Jordens gudløse, derfor elsker jeg dine Vidnesbyrd.
120 Es tā bīstos no Tevis, ka šaušalas pāriet pār manām miesām, un man ir bail no Tavām sodībām.
Af Rædsel for dig gyser mit Kød, og jeg frygter for dine Lovbud.
121 Es daru tiesu un taisnību; nenodod mani maniem varas darītājiem.
Ret og Skel har jeg gjort, giv mig ikke hen til dem, der trænger mig!
122 Aizstāvi Tu Savu kalpu uz labu, ka pārgalvji mani nepārvar.
Gaa i Borgen for din Tjener, lad ikke de frække trænge mig!
123 Manas acis ilgojās pēc Tavas pestīšanas un pēc Tava taisnā vārda.
Mine Øjne vansmægter efter din Frelse og efter dit Retfærds Ord.
124 Dari pēc Savas žēlastības Savam kalpam un māci man Tavus likumus.
Gør med din Tjener efter din Miskundhed og lær mig dine Vedtægter!
125 Es esmu Tavs kalps; dari man gudru, ka es atzīstu Tavas liecības.
Jeg er din Tjener, giv mig Indsigt, at jeg maa kende dine Vidnesbyrd!
126 Laiks ir, ka Tas Kungs Savu darbu dara; tie lauzuši Tavu bauslību.
Det er Tid for HERREN at gribe ind, de har krænket din Lov.
127 Tādēļ es mīļoju Tavu bauslību vairāk nekā zeltu un šķīstu zeltu.
Derfor elsker jeg dine Bud fremfor Guld og Skatte.
128 Tādēļ es turu visas pavēles par it taisnām; ikkatru viltus ceļu es ienīstu.
Derfor følger jeg oprigtigt alle dine Befalinger og hader hver Løgnens Sti.
129 Tavas liecības ir brīnišķas, tādēļ mana dvēsele tās tur.
Underfulde er dine Vidnesbyrd, derfor agted min Sjæl paa dem.
130 Kad Tavi Vārdi atveras, tad tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.
Tydes dine Ord, saa bringer de Lys, de giver enfoldige Indsigt.
131 Savu muti es atdaru ilgodamies, jo Tavu baušļu man gribās.
Jeg aabned begærligt min Mund, thi min Attraa stod til dine Bud.
132 Griezies pie manis un esi man žēlīgs, kā Tu mēdzi darīt tiem, kas Tavu vārdu mīl.
Vend dig til mig og vær mig naadig, som Ret er for dem, der elsker dit Navn!
133 Stiprini manus soļus iekš Taviem vārdiem, un lai ļaunums nevalda pār mani.
Lad ved dit Ord mine Skridt blive faste og ingen Uret faa Magten over mig!
134 Atpestī mani no cilvēku spaidiem, tad es turēšu Tavas pavēles.
Udløs mig fra Menneskers Vold, at jeg maa holde dine Befalinger!
135 Apgaismo Savu vaigu pār Savu kalpu un māci man Tavus likumus.
Lad dit Ansigt lyse over din Tjener og lær mig dine Vedtægter!
136 Manas acis izraud asaru upes, tāpēc ka netur Tavu bauslību.
Vand i Strømme græder mine Øjne, fordi man ej holder din Lov.
137 Kungs, Tu esi taisns un Tavas tiesas ir taisnas.
Du er retfærdig, HERRE, og retvise er dine Lovbud.
138 Taisnībā Tu esi piekodinājis un lielā patiesībā Savas liecības.
Du slog dine Vidnesbyrd fast ved Retfærd og Troskab saa saare.
139 Mans karstums mani gandrīz nomācis, tāpēc ka mani pretinieki aizmirst Tavus vārdus.
Min Nidkærhed har fortæret mig, thi mine Fjender har glemt dine Ord.
140 Tavi Vārdi ir ļoti šķīsti, un Tavs kalps tos mīļo.
Dit Ord er fuldkommen rent, din Tjener elsker det.
141 Es esmu mazs un nievāts, bet Tavas pavēles es neaizmirstu.
Ringe og ussel er jeg, men dine Befalinger glemte jeg ikke.
142 Tava taisnība ir taisnība mūžīgi, un Tava bauslība ir patiesība.
Din Retfærd er Ret for evigt, din Lov er Sandhed.
143 Bēdas un bailes man uzgājušas, bet Tavi baušļi ir mans prieks.
Trængsel og Angst har ramt mig, men dine Bud er min Lyst.
144 Tavu liecību taisnība ir mūžīga; liec man to saprast, tad es dzīvošu.
Dine Vidnesbyrd er Ret for evigt, giv mig indsigt, at jeg maa leve!
145 Es saucu no visas sirds, paklausi mani, Kungs, tad es turēšu Tavus likumus.
Jeg raaber af hele mit Hjerte, svar mig, HERRE, jeg agter paa dine Vedtægter.
146 Es Tevi piesaucu, palīdzi man, ka turu Tavas liecības.
Jeg raaber til dig, o frels mig, at jeg kan holde dine Vidnesbyrd!
147 Es nāku ar mazu gaismiņu un kliedzu; uz Tavu Vārdu es ceru.
Aarle raaber jeg til dig om Hjælp og bier paa dine Ord.
148 Agri manas acis mostas, pārdomāt Tavus Vārdus.
Før Nattevagtstimerne vaager mine Øjne for at grunde paa dit Ord.
149 Klausi manu balsi pēc Tavas žēlastības; Kungs, atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
Hør mig efter din Miskundhed, HERRE, hold mig i Live efter dit Lovbud!
150 Kas dzenās pēc blēdības, tie laužās uz mani, tie atkāpjas tālu no Tavas bauslības.
De, der skændigt forfølger mig, er mig nær, men de er langt fra din Lov.
151 Kungs, Tu esi tuvu, un visi Tavi baušļi ir patiesība.
Nær er du, o HERRE, og alle dine Bud er Sandhed.
152 No iesākuma es zinu, ka Tu Savas liecības esi stiprinājis uz mūžību.
For længst vandt jeg Indsigt af dine Vidnesbyrd, thi du har grundfæstet dem for evigt.
153 Uzlūko manās bēdās un izglāb mani, jo Tavu bauslību es neaizmirstu.
Se min Elende og fri mig, thi jeg glemte ikke din Lov.
154 Iztiesā Tu manu tiesu un atpestī mani, atspirdzini mani pēc Taviem Vārdiem.
Før min Sag og udløs mig, hold mig i Live efter dit Ord!
155 Pestīšana paliek tālu no bezdievīgiem, jo tie nemeklē Tavus likumus.
Frelsen er langt fra de gudløse, thi dine Vedtægter ligger dem ikke paa Sinde.
156 Kungs, liela ir Tava apžēlošanās; atspirdzini mani pēc Tavām tiesām.
Din Barmhjertighed er stor, o HERRE, hold mig i Live efter dine Lovbud!
157 Daudz ir manu vajātāju un pretinieku; bet es neatkāpjos no Tavām liecībām.
Mange forfølger mig og er mig fjendske, fra dine Vidnesbyrd veg jeg ikke.
158 Es redzu pārkāpējus, un man sāp, ka tie netur Tavus Vārdus.
Jeg væmmes ved Synet af troløse, der ikke holder dit Ord.
159 Uzlūko, ka es Tavas pavēles mīļoju; ak Kungs, atspirdzini mani pēc Tavas žēlastības.
Se til mig, thi jeg elsker dine Befalinger, HERRE, hold mig i Live efter din Miskundhed!
160 Tavs vārds visnotaļ ir patiesība, un visas Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.
Summen af dit Ord er Sandhed, og alt dit retfærdige Lovbud varer evigt.
161 Lieli kungi mani vajā bez vainas, bet mana sirds bīstas no Taviem Vārdiem.
Fyrster forfulgte mig uden Grund, men mit Hjerte frygted dine Ord.
162 Es priecājos par Tavu Vārdu, kā kas dabūjis lielu laupījumu.
Jeg glæder mig over dit Ord som en, der har gjort et vældigt Bytte.
163 Es ienīstu melus un turu tos par negantību; Tavu bauslību es mīļoju.
Jeg hader og afskyr Løgn, din Lov har jeg derimod kær.
164 Es Tevi teicu septiņkārt dienā par Tavām taisnām tiesām.
Jeg priser dig syv Gange daglig for dine retfærdige Lovbud.
165 Kas Tavu bauslību mīļo, tiem ir liels miers un tie nekur nepiedurās.
Megen Fred har de, der elsker din Lov, og intet bliver til Anstød for dem.
166 Ak Kungs, es gaidu uz Tavu pestīšanu un daru pēc Taviem baušļiem.
Jeg haaber paa din Frelse, HERRE, og jeg har holdt dine Bud.
167 Mana dvēsele tur Tavas liecības, un es tās ļoti mīļoju,
Min Sjæl har holdt dine Vidnesbyrd, jeg har dem saare kære.
168 Es pasargu Tavas pavēles un Tavas liecības, jo visi mani ceļi ir Tavā priekšā.
Jeg holder dine Befalinger og Vidnesbyrd, thi du kender alle mine Veje.
169 Ak Kungs, lai mana saukšana nāk priekš Tava vaiga! Dari mani gudru pēc Tava Vārda!
Lad min Klage naa frem for dit Aasyn, HERRE, giv mig Indsigt efter dit Ord!
170 Lai mana sirds lūgšana nāk priekš Tava vaiga! Izglāb mani pēc Tava Vārda!
Lad min Bøn komme frem for dit Aasyn, frels mig efter dit Ord!
171 Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, kad tu man māci Tavus likumus.
Mine Læber skal synge din Pris, thi du lærer mig dine Vedtægter.
172 Mana mēle dziedās no Taviem vārdiem, jo visi Tavi baušļi ir taisnība.
Min Tunge skal synge om dit Ord, thi alle dine Bud er Retfærd.
173 Lai Tava roka man nāk palīgā, jo Tavas pavēles es esmu izredzējies.
Lad din Haand være mig til Hjælp, thi jeg valgte dine Befalinger.
174 Kungs, man gribās Tavas pestīšanas, un Tava bauslība ir mans prieks.
Jeg længes efter din Frelse, HERRE, og din Lov er min Lyst.
175 Lai dzīvo mana dvēsele, ka tā Tevi var teikt, un lai Tavas tiesas man palīdz.
Gid min Sjæl maa leve, at den kan prise dig, og lad dine Lovbud være min Hjælp!
176 Es maldos kā pazudusi avs, - meklē Savu kalpu, jo es neaizmirstu Tavas pavēles.
Farer jeg vild som det tabte Faar, saa opsøg din Tjener, thi jeg glemte ikke dine Bud.
