< Psalmi 116 >

1 Es mīlu(to Kungu), ka Tas Kungs klausa manu balsi un manu pielūgšanu.
Det är mig ljuft, att Herren hörer mina röst och mina bön;
2 Jo Viņš griež Savu ausi pie manis, tādēļ es Viņu piesaukšu visu mūžu.
Att han böjer sina öron till mig; derföre vill jag åkalla honom i mina lifsdagar.
3 Nāves saites mani bija apņēmušas, un elles bēdas man bija uzgājušas, bēdas un bailes man nāca virsū. (Sheol h7585)
Dödsens snaror hade omfattat mig, och helvetes ångest hade råkat uppå mig; jag kom i jämmer och nöd. (Sheol h7585)
4 Bet es piesaucu Tā Kunga vārdu: ak Kungs, izglāb manu dvēseli!
Men jag åkallade Herrans Namn: O! Herre, fräls mina själ.
5 Tas Kungs ir žēlīgs un taisns, un mūsu Dievs ir sirds žēlīgs.
Herren är nådelig och rättfärdig, och vår Gud är barmhertig.
6 Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad Viņš man palīdzēja.
Herren bevarar de enfaldiga; när jag nederligger så hjelper han mig.
7 Esi atkal mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs tev dara labu.
Var nu åter tillfrids, min själ; ty Herren gör dig godt.
8 Jo tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas acis no asarām, manu kāju no slīdēšanas.
Ty du hafver uttagit mina själ utu dödenom, mina ögon ifrå tårar, min fot ifrå fall.
9 Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē.
Jag vill vandra för Herranom uti de lefvandes lande.
10 Es ticu, tāpēc es runāju. Es biju ļoti apbēdināts;
Jag tror, derföre talar jag; men jag varder svårliga plågad.
11 Es sacīju savās bailēs: visi cilvēki ir melkuļi.
Jag sade i min häpenhet: Alla menniskor äro lögnaktige.
12 Kā es Tam Kungam maksāšu visas labdarīšanas, ko Viņš pie manis darījis?
Huru skall jag vedergälla Herranom alla hans välgerningar, som han mig gör?
13 Es pacelšu to pestīšanas biķeri un piesaukšu Tā Kunga vārdu.
Jag vill taga den helsosamma kalken, och predika Herrans Namn.
14 Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā.
Jag vill betala mina löften Herranom, för allt folk.
15 Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.
Hans helgons död är dyr hållen för Herranom.
16 Ak Kungs, es esmu tiešām Tavs kalps, es esmu Tavs kalps, Tavas kalpones dēls, Tu manas saites esi atraisījis.
O! Herre, jag är din tjenare; jag är din tjenare, dine tjenarinnos son; du hafver sönderslitit mina band.
17 Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga vārdu.
Dig vill jag offra tacksägelse, och predika Herrans Namn.
18 Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā,
Jag vill betala mina löften Herranom, för allt hans folk;
19 Tā Kunga nama pagalmos, tavā vidū, Jeruzāleme. Alleluja!
Uti gårdarna åt Herrans hus, uti dig, Jerusalem. Halleluja.

< Psalmi 116 >