< Psalmi 116 >

1 Es mīlu(to Kungu), ka Tas Kungs klausa manu balsi un manu pielūgšanu.
Halleluja! Jeg elsker HERREN, thi han hører min Røst, min tryglende Bøn,
2 Jo Viņš griež Savu ausi pie manis, tādēļ es Viņu piesaukšu visu mūžu.
ja, han bøjed sit Øre til mig, jeg paakaldte HERRENS Navn.
3 Nāves saites mani bija apņēmušas, un elles bēdas man bija uzgājušas, bēdas un bailes man nāca virsū. (Sheol h7585)
Dødens Baand omspændte mig, Dødsrigets Angster greb mig, i Trængsel og Nød var jeg stedt. (Sheol h7585)
4 Bet es piesaucu Tā Kunga vārdu: ak Kungs, izglāb manu dvēseli!
Jeg paakaldte HERRENS Navn: »Ak, HERRE, frels min Sjæl!«
5 Tas Kungs ir žēlīgs un taisns, un mūsu Dievs ir sirds žēlīgs.
Naadig er HERREN og retfærdig, barmhjertig, det er vor Gud;
6 Tas Kungs pasargā vientiesīgos; kad es biju bēdās, tad Viņš man palīdzēja.
HERREN vogter enfoldige, jeg var ringe, dog frelste han mig.
7 Esi atkal mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs tev dara labu.
Vend tilbage, min Sjæl, til din Ro, thi HERREN har gjort vel imod dig!
8 Jo tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas acis no asarām, manu kāju no slīdēšanas.
Ja, han fried min Sjæl fra Døden, mit Øje fra Graad, min Fod fra Fald.
9 Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē.
Jeg vandrer for HERRENS Aasyn udi de levendes Land;
10 Es ticu, tāpēc es runāju. Es biju ļoti apbēdināts;
jeg troede, derfor talte jeg, saare elendig var jeg,
11 Es sacīju savās bailēs: visi cilvēki ir melkuļi.
sagde saa i min Angst: »Alle Mennesker lyver!«
12 Kā es Tam Kungam maksāšu visas labdarīšanas, ko Viņš pie manis darījis?
Hvorledes skal jeg gengælde HERREN alle hans Velgerninger mod mig?
13 Es pacelšu to pestīšanas biķeri un piesaukšu Tā Kunga vārdu.
Jeg vil løfte Frelsens Bæger og paakalde HERRENS Navn.
14 Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā.
Jeg vil indfri HERREN mine Løfter i Paasyn af alt hans Folk.
15 Viņa svēto nāve ir dārga Tā Kunga acīs.
Kostbar i HERRENS Øjne er hans frommes Død.
16 Ak Kungs, es esmu tiešām Tavs kalps, es esmu Tavs kalps, Tavas kalpones dēls, Tu manas saites esi atraisījis.
Ak, HERRE, jeg er jo din Tjener, din Tjener, din Tjenerindes Søn, mine Lænker har du løst.
17 Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga vārdu.
Jeg vil ofre dig Lovprisningsoffer og paakalde HERRENS Navn;
18 Es maksāšu Tam Kungam savus solījumus visu Viņa ļaužu priekšā,
mine Løfter vil jeg indfri HERREN i Paasyn af alt hans Folk
19 Tā Kunga nama pagalmos, tavā vidū, Jeruzāleme. Alleluja!
i HERRENS Hus's Forgaarde og i din Midte, Jerusalem!

< Psalmi 116 >