Psalmi 115
1 Ne mums, ak Kungs! ne mums, bet Savam vārdam dod godu, pēc Savas žēlastības un patiesības.
Ikke os, Herre! ikke os, men dit Navn give du Ære for din Miskundhed, for din Sandheds Skyld.
2 Kāpēc pagāniem būs sacīt: kur nu ir viņu Dievs?
Hvorfor skulle Hedningerne sige: Hvor er nu deres Gud?
3 Bet mūsu Dievs ir debesīs; visu, ko Viņš grib, to Viņš dara.
Men vor Gud er i Himlene, han gør alt, hvad ham behager.
4 Viņu dievekļi ir sudrabs un zelts, cilvēku roku darbs.
Deres Billeder ere Sølv og Guld, Menneskehænders Gerning.
5 Tiem ir mute, bet tie nerunā, tiem ir acis, bet tie neredz;
De have Mund, men kunne ikke tale; de have Øjne, men kunne ikke se.
6 Tiem ir ausis un tie nedzird, tiem ir deguns un tie neož;
De have Øren, men kunne ikke høre; de have Næse, men kunne ikke lugte.
7 Rokas tiem ir, bet tie netausta; tiem ir kājas, bet tie nestaigā; tie nerunā ar savu rīkli.
De have Hænder, men kunne ikke føle; de have Fødder, men kunne ikke gaa; de kunne ikke tale med deres Strube.
8 Kas tos taisa, ir tādi pat kā viņi, tādi pat visi, kas uz tiem paļaujas.
Ligesom de ere, saa vorde de, der gøre dem, hver den, som forlader sig paa dem.
9 Israēl, cerē uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
Israel! forlad dig paa Herren; han er deres Hjælp og deres Skjold.
10 Ārona nams, cerē uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
Arons Hus! forlader eder paa Herren; han er deres Hjælp og deres Skjold.
11 Jūs visi, kas To Kungu bīstaties, cerējiet uz To Kungu! Viņš tiem ir palīgs un priekšturamās bruņas.
I, som frygte Herren, forlader eder paa Herren; han er deres Hjælp og deres Skjold.
12 Tas Kungs mūs piemin un mūs svētī; Viņš svētīs Israēla namu, Viņš svētīs Ārona namu.
Herren kom os i Hu, han skal velsigne, han skal velsigne Israels Hus, han skal velsigne Arons Hus.
13 Viņš tos svētīs, kas To Kungu bīstas, ir mazus, ir lielus.
Han skal velsigne dem, som frygte Herren, de smaa med de store.
14 Tas Kungs lai jūs vairo, jūs un jūsu bērnus.
Herren formere eder, eder og eders Børn!
15 Jūs esat Tā Kunga svētītie; Viņš radījis debesis un zemi.
Velsignede være I for Herren, som har gjort Himmel og Jord.
16 Debesu debesis Tam Kungam pieder, bet zemi Viņš devis cilvēku bērniem.
Himlene ere Herrens Himle, men Jorden gav han Menneskens Børn.
17 Nomirušie To Kungu neslavēs nedz tie, kas nogrimuši klusumā.
De døde love ikke Herren, ej heller nogen af dem, som nedfare til det stille.
18 Bet mēs gribam slavēt To Kungu, no šī laika mūžīgi. Alleluja!
Men vi, vi ville love Herren fra nu og indtil evig Tid. Halleluja!
