Psalmi 112

1 Alleluja! Svētīgs ir tas vīrs, kas To Kungu bīstas, kam pie Viņa baušļiem labs prāts.

Halleluja! Sæl er den mann som ottast Herren, som hev si store lyst i hans bodord.

2 Tā dzimums būs varens virs zemes; taisno cilts taps svētīta.

Hans avkjøme skal vera veldugt på jordi, ætti av dei ærlege skal verta velsigna.

3 Padoms un bagātība ir viņa namā, un viņa taisnība pastāv mūžīgi.

Det er velstand og rikdom i hans hus, og hans rettferd stend æveleg fast.

4 Taisniem tumsībā aust gaišums; jo Viņš ir žēlīgs, sirds žēlīgs un taisns.

Det renn upp eit ljos i myrker for dei ærlege, nådig, miskunnsam og rettferdig er han.

5 Labi tam cilvēkam, kas apžēlojās un aizdod, tiesā tas savu lietu vedīs galā.

Vel gjeng det den mann som er miskunnsam og gjev lån, han held uppe si sak i retten.

6 Jo tas nešaubīsies ne mūžam; taisnais paliks mūžīgā piemiņā.

For dei skal ikkje rikka honom i all æva, den rettferdige skal vera i ævelegt minne.

7 No ļaunas slavas tas nebīstas viņa sirds ir stipra un paļaujas uz To Kungu.

For vond tidend skal han ikkje ræddast; hans hjarta er fast, det lit på Herren.

8 Viņa sirds ir droša un nebīstas; tiekams ar prieku skatās uz saviem pretiniekiem.

Hans hjarta er trygt; han ræddast ikkje, til dess han ser med lyst på sine fiendar.

9 Viņš izdala un dod nabagiem; viņa taisnība paliek mūžīgi, viņa rags top paaugstināts ar godu.

Han strår ut, gjev til dei fatige, hans rettferd stend alltid, hans horn skal verta upplyft med æra.

10 Bezdievīgais to redzēs un apskaitīsies, viņš sakodīs savus zobus un iznīks; ko bezdievīgie kāro, ies bojā.

Den ugudlege skal sjå det og harmast, han skal skjera tenner og tærast upp, det dei ugudlege hev lyst til, vert upp i inkje.