Psalmi 112

1 Alleluja! Svētīgs ir tas vīrs, kas To Kungu bīstas, kam pie Viņa baušļiem labs prāts.

Salig den Mand, som frygter Herren, som har stor Glæde ved hans Bud.

2 Tā dzimums būs varens virs zemes; taisno cilts taps svētīta.

Hans Sæd skal være mægtig paa Jorden; de oprigtiges Slægt skal velsignes.

3 Padoms un bagātība ir viņa namā, un viņa taisnība pastāv mūžīgi.

Gods og Rigdom er i hans Hus, og hans Retfærdighed bestaar altid.

4 Taisniem tumsībā aust gaišums; jo Viņš ir žēlīgs, sirds žēlīgs un taisns.

Der er opgaaet et Lys i Mørket for de oprigtige, for den, som er naadig og barmhjertig og retfærdig.

5 Labi tam cilvēkam, kas apžēlojās un aizdod, tiesā tas savu lietu vedīs galā.

Lyksalig den Mand, som forbarmer sig og udlaaner, som opholder sine Sager ved Retfærdighed.

6 Jo tas nešaubīsies ne mūžam; taisnais paliks mūžīgā piemiņā.

Thi han skal ikke rokkes evindelig, en retfærdig skal være til en evig Ihukommelse.

7 No ļaunas slavas tas nebīstas viņa sirds ir stipra un paļaujas uz To Kungu.

Han skal ikke frygte for onde Tidender, hans Hjerte er fast, han forlader sig paa Herren.

8 Viņa sirds ir droša un nebīstas; tiekams ar prieku skatās uz saviem pretiniekiem.

Hans Hjerte er grundfast, han skal ikke frygte, indtil han ser sin Glæde paa sine Fjender.

9 Viņš izdala un dod nabagiem; viņa taisnība paliek mūžīgi, viņa rags top paaugstināts ar godu.

Han udspreder, han giver de fattige; hans Retfærdighed bestaar altid, hans Horn skal ophøjes med Ære.

10 Bezdievīgais to redzēs un apskaitīsies, viņš sakodīs savus zobus un iznīks; ko bezdievīgie kāro, ies bojā.

Den ugudelige skal se det og harmes; han skal skære Tænder og hensmeltes; de ugudeliges Ønske bliver til intet.