Psalmi 110

1 Dāvida dziesma. Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: “Sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.”

(Af David. En Salme.) HERREN sagde til min Herre: "Sæt dig ved min højre hånd, til jeg lægger dine fjender som en skammel for dine fødder!"

2 Tas Kungs sūtīs Tava stipruma scepteri no Ciānas; valdi Savu ienaidnieku vidū.

Fra Zion udrækker HERREN din Vældes Spir; hersk midt iblandt dine Fjender!

3 Tavā kara dienā Tavi ļaudis labprātīgi parādās svētā glītumā; Tavi jaunekļi Tev nāk kā rasa no ausekļa.

Dit Folk møder villigt frem på din Vældes Dag; i hellig Prydelse kommer dit unge Mandskab til dig, som Dug af Morgenrødens Moderskød.

4 Tas Kungs ir zvērējis un Tam nebūs žēl: “Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhizedeka kārtas.”

HERREN har svoret og angrer det ej: "Du er Præst evindelig på Melkizedeks Vis."

5 Tas Kungs pie Tavas labās rokas satrieks ķēniņus Savas dusmības dienā.

Herren ved din højre knuser Konger på sin Vredes Dag,

6 Viņš turēs tiesu pagānu starpā; Viņš piepildīs zemi ar miroņiem. Viņš satrieks to, kas ir galva pār lielu zemi.

blandt Folkene holder han Dom, fylder op med døde, knuser Hoveder viden om Lande.

7 Viņš dzers no upes uz ceļa, tādēļ Viņš pacels galvu.

Han drikker af Bækken ved Vejen, derfor løfter han Hovedet højt.