Psalmi 110

1 Dāvida dziesma. Tas Kungs sacījis uz manu Kungu: “Sēdies pa Manu labo roku, tiekams Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.”

Herren sagde til min Herre: Sæt dig ved min højre Haand, indtil jeg lægger dine Fjender til dine Fødders Fodskammel.

2 Tas Kungs sūtīs Tava stipruma scepteri no Ciānas; valdi Savu ienaidnieku vidū.

Herren skal sende din Magts Spir fra Zion; hersk midt iblandt dine Fjender!

3 Tavā kara dienā Tavi ļaudis labprātīgi parādās svētā glītumā; Tavi jaunekļi Tev nāk kā rasa no ausekļa.

Dit Folk fremstiller sig frivilligt paa din Vældes Dag; i hellig Prydelse kommer dit unge Mandskab til dig som Dug af Morgenrødens Moderskød.

4 Tas Kungs ir zvērējis un Tam nebūs žēl: “Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhizedeka kārtas.”

Herren svor, og det skal ikke angre ham: „Du er Præst evindelig efter Melkisedeks Vis.‟

5 Tas Kungs pie Tavas labās rokas satrieks ķēniņus Savas dusmības dienā.

Herren er ved din højre Haand, han knuser Konger paa sin Vredes Dag.

6 Viņš turēs tiesu pagānu starpā; Viņš piepildīs zemi ar miroņiem. Viņš satrieks to, kas ir galva pār lielu zemi.

Han dømmer iblandt Hedningerne, han fylder op med Lig, han knuser Hoveder over det vide Land.

7 Viņš dzers no upes uz ceļa, tādēļ Viņš pacels galvu.

Han drikker af Bækken paa Vejen, derfor løfter han Hovedet højt.