< Psalmi 109 >

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
Al maestro de coro. De David. Salmo. Oh Dios, Gloria mía, no enmudezcas,
2 Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
porque bocas impías y dolosas se han abierto contra mí y me hablan con lengua pérfida.
3 Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
Me asedian con odiosos discursos, me combaten sin motivo.
4 Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
Por lo que me debieran amar, me acusan, y yo hago oración.
5 Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
Me devuelven mal por bien, y odio a cambio de mi amor.
6 Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
Ponlo bajo la mano de un impío, con el acusador a su derecha.
7 Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
Cuando se le juzgue, salga condenado, y su oración sea pecado.
8 Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
Acórtense sus días, y otro reciba su ministerio.
9 Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
Que sus hijos queden huérfanos y viuda su mujer.
10 Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
Anden sus hijos mendigando, errantes, arrojados de sus casas destruidas.
11 Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
El usurero aseche todos sus bienes, y sea presa de los extraños el fruto de su trabajo.
12 Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
Nadie le muestre misericordia y ninguno se compadezca de sus huérfanos.
13 Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
Sea su posteridad entregada al exterminio, extíngase su nombre en la primera generación.
14 Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
La culpa de sus padres sea recordada [por Yahvé], y el pecado de su madre no se borre.
15 Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
Estén siempre ante los ojos de Yahvé, para que Él quite de la tierra su memoria;
16 Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
pues no pensó en usar de misericordia, sino que persiguió al infortunado, al pobre, al afligido de corazón, para darle el golpe de muerte.
17 Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
Amó la maldición. ¡Cáigale encima! No quiso la bendición. ¡Apártese de él!
18 Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
Se revistió de maldición como de una túnica; y le penetró como agua en sus entrañas, y como aceite en sus huesos.
19 Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
Séale como manto que lo cubra, y como cinto con que siempre se ciña.
20 Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
Tal pago tengan [de Yahvé] los que me acusan y los que profieren maldiciones contra mí.
21 Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
Mas Tú, Yahvé, Señor mío, haz conmigo según la gloria de tu Nombre; sálvame, pues tu bondad es misericordiosa.
22 Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
Porque yo soy un infortunado y pobre, y llevo en mí el corazón herido.
23 Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
Como sombra que declina, me voy desvaneciendo; soy arrojado como la langosta.
24 Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
Mis rodillas vacilan, debilitadas por el ayuno, y mi carne, enflaquecida, desfallece.
25 Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
Y he venido a ser el escarnio de ellos; me miran, y hacen meneos de cabeza.
26 Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
Ayúdame, Yahvé, Dios mío, sálvame conforme a tu misericordia.
27 Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
Y sepan que aquí está tu mano, y que eres Tú, Yahvé, quien lo ha hecho.
28 Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
Que ellos maldigan, pero Tú bendíceme. Véanse confundidos los que contra mí se levantan, mas alégrese tu siervo.
29 Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
Sean cubiertos de ignominia los que me acusan, y envueltos en su confusión como en un manto.
30 Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
Mi boca rebosará de alabanzas a Yahvé; en medio de la gran multitud cantaré sus glorias;
31 Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
porque Él se mantuvo a la derecha de este pobre para salvarlo de sus jueces.

< Psalmi 109 >