< Psalmi 109 >
1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
MAIN Kot, me i kin kapikapina, kom der kotin japaimokid!
2 Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
Pwe au en me doo jan Kot, o me kin kotaue jara don ia, re lokelokaia on ia ki lo likam.
3 Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
Re lokaia jued on ia waja karoj, o pei on ia ni jo karepa
4 Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
Ni ai pok on ir, re kin imwintiti on ia; a nai kin poten kapakap.
5 Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
Irail depukki ai me mau me jued, o re kin tata kin ia ni ai pok on ir.
6 Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
Kotin kajapwiladan i me doo jan Kot amen, pwen a jaunkapun o me palian I, en mi ni pali maun a.
7 Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
Ma a pan pakajau, a pan pakadeikada, pil a kapakap en kadipala i.
8 Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
A ran akan en malaulaula, o a koa en ko on amen.
9 Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
Na jeri kan en japoupou, o a paud en li odi amen.
10 Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
Na jeri kan en janjarwaru jili o wia poekipoek, o re rapaki kan ar mana, doo jan nan moan im arail.
11 Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
Me norok moni en pitia jan i a meakoaroj, o men wai en kulia jan i a dipijou kan.
12 Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
O jota me pan kadek on i, o jota me pan jauja na japoupou kan.
13 Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
Kadaudok a en kokoka jan; o mar arail en niki jan nin di kaieu.
14 Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
Japun en jam a ko en janjal mon Ieowa, o dip en in a ender lapwada.
15 Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
Ieowa en kotin majamajan irail ajau karoj, o kataman parail en niki jan in jappa.
16 Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
Pweki a jota man kadek, pwe a pakipaki me luet o jamama, o me injenjued, pwen kamela i.
17 Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
O a inon ion en riala; ari en lel on! O a jota injenoki kapai, ari, en doo jan i!
18 Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
A kapwateki me jued duata a likau, ari me jued en kolon lole dueta pil o nan kokon akan dueta le.
19 Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
Me jued en rajon a likau pup, me a kin likauwiada, o rajon men pirapir me a kin pirapireki.
20 Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
Iduen Ieowa pan kotin pwain on me palian ia, o me kin lokaia jued duen nai.
21 Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
A komui, Main Ieowa ai Kot kotin wiawia ia, pweki mar omui; pwe omui kalanan kajampwal, dore ia la!
22 Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
Pwe nai me luet o jamama, o nan monion i olar.
23 Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
I kin tanwei dueta mota, o i pan kamajak wei dueta manjiek amen.
24 Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
Na i kat luete kilar kaijejol, o uduk ai tikitikilar;
25 Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
O i wialar men lalaue re’rail; ni ar kilan ia, re kin due duailok!
26 Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
Main Ieowa, ai Kot, kom kotin dore ia la duen omui kalanan!
27 Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
Pwe ren aja, mepukat tapi jan ni lim omui, me komui Ieowa kotin wiadar mepukat.
28 Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
Menda, ma re lalaue, kom kotin kapai ia da. Ma re palian ia, ren namenokala, pwe japwilim omui ladu en pereperen.
29 Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
Re kotin wiai on ai imwintiti, ren likau kida namenok, o ren purion nan me jued dueta likau pup.
30 Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
I pan danke Ieowa melel ni au ai, o i pan kapina i nan pun en me toto.
31 Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
Pwe a kotikot ni pali maun en me jamama, pwen dorela i jan ir, me kadeikada i, en kamela.