Psalmi 109
1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
Psalmus David, in finem.
2 Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
Deus laudem meam ne tacueris: quia os peccatoris, et os dolosi super me apertum est.
3 Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
Locuti sunt adversum me lingua dolosa, et sermonibus odii circumdederunt me: et expugnaverunt me gratis.
4 Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
Pro eo ut me diligerent, detrahebant mihi: ego autem orabam.
5 Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
Et posuerunt adversum me mala pro bonis: et odium pro dilectione mea.
6 Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
Constitue super eum peccatorem: et diabolus stet a dextris eius.
7 Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
Cum iudicatur, exeat condemnatus. et oratio eius fiat in peccatum.
8 Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
Fiant dies eius pauci: et episcopatum eius accipiat alter.
9 Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
Fiant filii eius orphani: et uxor eius vidua.
10 Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
Nutantes transferantur filii eius, et mendicent: et eiiciantur de habitationibus suis.
11 Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
Scrutetur foenerator omnem substantiam eius: et diripiant alieni labores eius.
12 Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
Non sit illi adiutor: nec sit qui misereatur pupillis eius.
13 Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
Fiant nati eius in interitum: in generatione una deleatur nomen eius.
14 Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
In memoriam redeat iniquitas patrum eius in conspectu Domini: et peccatum matris eius non deleatur.
15 Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
Fiant contra Dominum semper, et dispereat de terra memoria eorum:
16 Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
pro eo quod non est recordatus facere misericordiam.
17 Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
Et persecutus est hominem inopem, et mendicum, et compunctum corde mortificare.
18 Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
Et dilexit maledictionem, et veniet ei: et noluit benedictionem, et elongabitur ab eo. Et induit maledictionem sicut vestimentum, et intravit sicut aqua in interiora eius, et sicut oleum in ossibus eius.
19 Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
Fiat ei sicut vestimentum, quo operitur: et sicut zona, qua semper praecingitur.
20 Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
Hoc opus eorum, qui detrahunt mihi apud Dominum: et qui loquuntur mala adversus animam meam.
21 Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
Et tu Domine, Domine, fac mecum propter nomen tuum: quia suavis est misericordia tua. Libera me
22 Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
quia egenus, et pauper ego sum: et cor meum conturbatum est intra me.
23 Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
Sicut umbra cum declinat, ablatus sum: et excussus sum sicut locustae.
24 Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
Genua mea infirmata sunt a ieiunio: et caro mea immutata est propter oleum.
25 Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
Et ego factus sum opprobrium illis: viderunt me, et moverunt capita sua.
26 Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
Adiuva me Domine Deus meus: salvum me fac propter misericordiam tuam.
27 Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
Et sciant quia manus tua haec: et tu Domine fecisti eam.
28 Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
Maledicent illi, et tu benedices: qui insurgunt in me, confundantur: servus autem tuus laetabitur.
29 Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
Induantur qui detrahunt mihi, pudore: et operiantur sicut diploide confusione sua.
30 Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
Confitebor Domino nimis in ore meo: et in medio multorum laudabo eum.
31 Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
Quia astitit a dextris pauperis, ut salvam faceret a persequentibus animam meam.
