Psalmi 109
1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
Auf den Siegesspender, von David, ein Lied. - Mein Gott, den ich lobpreise, sei nicht taub!
2 Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
Sie öffnen gegen mich den frechen, falschen Mund; mit Lügenzungen reden sie zu nur
3 Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
und überhäufen mich mit Hassesworten und feinden ohne Grund mich an.
4 Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
Für meine Liebe klagen sie mich an; ich muß mich gar verteidigen.
5 Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
Für Gutes haben sie für mich nur böse Wünsche, für meine Liebe Haß: -
6 Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
"Man möge einen Frevler gegen ihn bestellen, daß er als Kläger gegen ihn auftrete!
7 Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
Er gehe schuldig im Gericht hervor; fehlschlage ihm sein Rechten!
8 Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
Nur wenig seien seine Tage; ein anderer nehme sein Erspartes!
9 Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
Und seine Kinder sollen Waisen werden und seine Gattin Witwe!
10 Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
Unstet umherziehen und betteln sollen seine Kinder, aus ihren leeren Wohnungen verstoßen werden!
11 Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
Ein Wucherer belege seine ganze Habe mit Beschlag, und Fremde sollen sein Erworbnes plündern!
12 Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
Nicht einer bleibe ihm gewogen! Nicht einer schenke Mitleid seinen Waisen!
13 Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
Sein Stamm verfalle der Vernichtung; im zweiten Glied erlösche schon sein Name!
14 Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
Beim Herrn werd seiner Väter Schuld gedacht, und seiner Mutter Sünde werde nimmer ausgelöscht!
15 Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
Sie seien stets dem Herrn vor Augen, daß er vertilge ihr Gedächtnis von der Erde.
16 Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
Denn er gedachte nimmer, Liebe zu erweisen, verfolgte elende und arme Leute und gab den Todesstoß zerbrochenen Herzen.
17 Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
Weil ihm der Fluch so lieb und ihm sich leicht einstellte, dieweil das Segnen er nicht mochte, weil's ihm ferne lag,
18 Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
dieweil den Fluch er wie sein eigen Kleid anlegte, wie Wasser in sein Inneres nahm und er wie Öl in seine Glieder drang,
19 Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
so sei er ihm wie ein Gewand, das er als Hülle um sich legt, gleich einem Gürtel, den er ständig trägt!" -
20 Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
Vom Herrn geschehe also meinen Anklägern, die wider mich gar Schlimmes reden!
21 Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
Du aber, Herr, mein Gott, befasse Dich mit mir um Deines Namens willen! Errette mich nach Deiner milden Huld!
22 Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
Denn ich bin bettelarm und leidend; mein Herz bricht mir im Leibe.
23 Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
Gleich einem Schatten, der sich neigt, vergehe ich, bin hohl gleich einem Rauchfang.
24 Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
Vor Fasten wanken mir die Knie; mein Leib zehrt ab, wird mager.
25 Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
Ich bin ihr Spott; sie sehen mich und schütteln ihren Kopf. -
26 Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
Komm mir zu Hilfe, Herr, mein Gott! Errette mich nach Deiner Huld,
27 Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
damit sie innewerden, Deine Hand sei es, daß Du, Herr, solches tust!
28 Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
Sie mögen fluchen! Doch Du segne! So werden meine Widersacher voller Scham, Dein Diener aber voller Freude.
29 Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
In Schande müssen meine Ankläger sich kleiden, in ihre Scham sich hüllen wie in einen Mantel! -
30 Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
Dann danke ich dem Herrn mit lautem Munde und preise ihn inmitten Vieler,
31 Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
daß er dem Armen steht zur Rechten, zur Hilfe gegen die, die ihn verklagen.
