< Psalmi 109 >

1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
For the leader. Of David, a psalm. O God whom I praise, keep not silence;
2 Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
for their wicked mouths they have opened against me, they speak to me with tongues that are false,
3 Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
they beset me with words of hatred, and fight without cause against me.
4 Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
My love they requite with hostility, while for them I lift up my prayer.
5 Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
Evil for good they reward me, and hatred for my love.
6 Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
“Set over him one who is godless,” they say, “an opponent at his right hand.
7 Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
From his trial let him come forth guilty, may his prayer be counted as sin.
8 Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
Grant that his days may be few, that his office be seized by another.
9 Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
Grant that his children be fatherless, and that his wife be a widow.
10 Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
Up and down may his children go begging, expelled from their desolate home.
11 Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
May all that he owns be seized by the creditor may strangers plunder the fruits of his toil.
12 Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
“May none extend to him kindness, or pity his fatherless children.
13 Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
His descendants be doomed to destruction! Blotted out be his name in one generation!
14 Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
May his father’s guilt be remembered, and his mother’s sin not blotted out:
15 Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
on record always before the Lord, and his memory root from the earth;
16 Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
for he gave no thought to show kindness, but pursued the poor and the needy, drove the downhearted to death.
17 Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
“May the curses he loved light upon him, may the blessings he loathed be afar.
18 Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
Like a garment he clothed him with curses; may they pierce to his inwards like water, and cling to his bones like oil.
19 Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
Let them be like the robe he wraps round him, like the belt he wears every day.”
20 Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
Be this the reward of my adversaries, of those who speak evil against me.
21 Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
But you, Lord my God, be true to your name, deal kindly with me; in your gracious kindness save me.
22 Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
For I am poor and needy, and my heart is wounded within me.
23 Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
I am gone like a lengthening shadow, I am shaken off like a locust.
24 Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
My knees totter from fasting, my flesh is shrivelled and spare.
25 Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
They heap insults upon me: when they see me, they shake their head.
26 Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
Help me, O Lord my God, and save me in your kindness.
27 Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
Teach them that this is your hand, and your own doing, O Lord.
28 Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
Let them curse, if only you bless. Put my assailants to shame, and make your servant glad.
29 Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
My opponents be clothed with dishonor, and wrapped in a robe of shame.
30 Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
I give thanks to you, Lord, with loud voice, I give praise in the midst of the throng;
31 Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
for he stands by the poor, at his right hand, to save them from those who condemn them.

< Psalmi 109 >