Psalmi 109
1 Dāvida dziesma, dziedātāju vadonim. Ak Dievs, ko es slavēju, nestāv klusu!
Zborovođi. Psalam. Davidov. Bože, diko moja, nemoj šutjeti!
2 Jo bezdievīgu muti un viltīgu muti tie pret mani ir atvēruši, tie runā uz mani ar melu mēli.
Usta bezbožna i prijevarna na me se otvaraju, govore mi jezikom lažljivim,
3 Ar naidīgiem vārdiem tie metās ap mani un karo pret mani bez vainas.
riječima me mržnje okružuju, bezrazložno me napadaju.
4 Par to, ka es tos mīlēju, tie turas man pretī; bet es lūdzu Dievu.
Za moju me ljubav oni optužuju, a ja se samo molim.
5 Tie man maksā ļaunu par labu un ienaidību par mīlestību.
Uzvraćaju mi zlo za dobro, mržnju za ljubav moju.
6 Cel pār to vienu bezdievi, un viens pretinieks lai viņam stāv pa labo roku.
“Digni protiv njega bezbožnika i tužitelj nek' mu stane zdesna!
7 Kad viņš top tiesāts, tad lai top pazudināts, un viņa Dieva lūgšana lai viņam top par grēku.
Kad mu se bude sudilo, nek' bude osuđen, i molitva mu se za grijeh uzela!
8 Lai viņa dienas iet mazumā, un viņa amatu cits lai dabū.
Dani njegovi nek' budu malobrojni, njegovu službu nek' dobije drugi!
9 Viņa bērni lai paliek par bāriņiem un viņa sieva par atraitni.
Djeca njegova nek' postanu siročad, a njegova žena udovica!
10 Lai viņa bērni skraida apkārt un ubago un maizes meklē tālu no savām izpostītām māju vietām.
Nek' mu djeca budu skitnice, prosjaci, nek' budu bačena iz opustjelih domova!
11 Lai tas parādu dzinējs izplēš visu, kas tam pieder, un sveši lai aplaupa viņa peļņu.
Nek' mu lihvar prigrabi sav posjed, tuđinci nek' razgrabe plod muke njegove!
12 Lai tam nav, kas parāda žēlastību, un lai nav, kas žēlo viņa bāriņus.
Nitko ne imao prema njemu samilosti, nitko se ne smilovao siročadi njegovoj!
13 Lai viņa pēcnākamie top izdeldēti; viņu vārds lai izzūd otrā augumā.
Neka mu se zatre potomstvo, u drugome koljenu neka se utrne ime njegovo!
14 Viņa tēvu noziegums lai top pieminēts Tā Kunga priekšā, un viņa mātes grēki lai neizzūd.
Spominjao se Jahve grijeha njegovih, i grijeh njegove majke nek' se ne izbriše:
15 Lai tie vienmēr paliek Tā Kunga priekšā, un viņa piemiņa lai no zemes top izdeldēta.
nek budu svagda Jahvi pred očima! Neka se sa zemlje izbriše spomen njihov!”
16 Tādēļ ka viņš nebūt nepieminēja žēlastību darīt, bet vajāja bēdīgo un nabagu un to, kam bija noskumusi sirds, ka viņš to nokautu.
Jer se ne spomenu da čini milosrđe, već proganjaše bijedna i uboga i u smrt gonjaše čovjeka srca shrvana.
17 Tāpēc ka viņš lāstu gribēja, tas viņam nāks; un svētības viņam negribējās, tad tā arī paliks tālu no viņa.
Prokletstvo je ljubio, pa neka ga stigne; blagoslova ne htjede, daleko nek' je od njega!
18 Un viņš aptērpās ar lāstu, tā kā ar drēbēm, un tas nāca viņa iekšās kā ūdens un kā eļļa viņa kaulos.
Prokletstvom nek' se odjene kao haljinom, neka kao voda uđe u njega i kao ulje u kosti njegove.
19 Tad lai tas viņam ir kā apģērbs, ar ko tas apsedzās, un josta, ar ko tas allaž apjožas.
Bilo mu haljinom kojom se pokriva, pojas kojim se svagda paše!
20 Šī alga lai notiek no Tā Kunga maniem pretiniekiem un tiem, kas ļaunu runā pret manu dvēseli.
Tako nek' plati Jahve tužiteljima mojim koji zlo govore protiv duše moje!
21 Bet Tu, ak Kungs, dari ar mani Sava vārda pēc, jo Tava žēlastība ir laba; izglāb mani.
A ti, Jahve, Gospode, rad imena svog zauzmi se za me, spasi me jer je dobrostiva ljubav tvoja!
22 Jo es esmu bēdīgs un nabags, un mana sirds iekš manis ir ievainota.
Jer bijedan sam i ubog, i srce je moje ranjeno u meni.
23 Es aizeju kā ēna pavakarē, un topu vajāts kā sisenis.
K'o sjena što se naginje ja nestajem, progone me kao skakavca.
24 Mani ceļi šļūk no gavēšanas, un mana miesa izdilusi, ka treknuma vairs nav.
Od posta mi koljena klecaju i tijelo moje omrša.
25 Un es tiem esmu par apsmieklu; kad tie mani redz, tad tie krata galvu.
Ruglom sam njima postao, kimaju glavom kad me vide.
26 Palīdz man, Kungs, mans Dievs, atpestī mani pēc Savas žēlastības!
Pomozi mi, Jahve, Bože moj, po doborti me svojoj spasi!
27 Tad tie atzīs, ka tā Tava roka, ka Tu, Kungs, to darījis.
Nek' upoznaju da je ovo ruka tvoja i da si ti ovo učinio, Jahve!
28 Kad tie lād, tad Tu svētī; kad tie ceļas, tad lai top kaunā; bet Tavs kalps lai priecājās.
Oni nek' proklinju, ti blagoslivljaj; nek' se postide koji se na me podižu, a sluga tvoj nek' se raduje!
29 Mani pretinieki lai ar kaunu top apģērbti un ar savu negodu apsegti kā ar svārkiem.
Stidom nek' se odjenu tužitelji moji i sramotom svojom nek' se k'o plaštem pokriju!
30 Es Tam Kungam no sirds pateikšu ar savu muti un Tam dziedāšu lielā draudzē.
Slavit ću Jahvu iz svega grla i hvalit' ga u veliku mnoštvu
31 Jo tam bēdīgam Viņš stāv pa labo roku, to atpestīdams no tiem, kas viņa dvēseli notiesā.
jer stoji s desne siromahu da mu dušu spasi od sudaca.
