Psalmi 108

1 Dāvida dziesma. Ak Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu ar dziesmām, mans gods arīdzan.

Canticum Psalmi David. Paratum cor meum Deus, paratum cor meum: cantabo, et psallam in gloria mea.

2 Mostaties, stabules un kokles, ar ausekli es modīšos.

Exurge gloria mea, exurge psalterium, et cithara: exurgam diluculo.

3 Es Tev pateikšos, Kungs, starp ļaudīm, es Tev dziedāšu starp tautām.

Confitebor tibi in populis Domine: et psallam tibi in nationibus.

4 Jo Tava žēlastība ir liela līdz pat debesīm un Tava patiesība līdz augstiem padebešiem.

Quia magna est super caelos misericordia tua: et usque ad nubes veritas tua:

5 Paaugstinājies, Dievs, pār debesīm un Savu godību pār visu pasauli,

Exaltare super caelos Deus, et super omnem terram gloria tua:

6 Lai Tavi mīļie top atsvabināti; atpestī caur Savu labo roku un paklausi mani.

ut liberentur dilecti tui. Salvum fac dextera tua, et exaudi me:

7 Dievs runā Tavā svētā vietā: “Par to Es priecājos. Es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota leju.

Deus locutus est in sancto suo: Exultabo, et dividam Sichimam, et convallem tabernaculorum dimetiar.

8 Gileāds Man pieder, ir Manasus Man pieder, Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

Meus est Galaad, et meus est Manasses: et Ephraim susceptio capitis mei. Iuda rex meus:

9 Moābs ir Mans mazgājamais trauks, Savu kurpi Es metu pār Edomu, par Fīlistu zemi Es gavilēju.”

Moab lebes spei meae. In Idumaeam extendam calceamentum meum: mihi alienigenae amici facti sunt.

10 Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas man pavadīs līdz Edomam?

Quis deducet me in civitatem munitam? quis deducet me usque in Idumaeam?

11 Vai ne Tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

Nonne tu Deus, qui repulisti nos, et non exibis Deus in virtutibus nostris?

12 Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

Da nobis auxilium de tribulatione: quia vana salus hominis.

13 Ar Dievu mēs darīsim stiprus darbus; Viņš saspārdīs mūsu spaidītājus.

In Deo faciemus virtutem: et ipse ad nihilum deducet inimicos nostros.