Psalmi 108

1 Dāvida dziesma. Ak Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu ar dziesmām, mans gods arīdzan.

A Song, a Melody: David’s. Fixed, is my heart, O God, I will sing and touch the strings, even mine honour.

2 Mostaties, stabules un kokles, ar ausekli es modīšos.

Awake, O harp and lyre, I will awaken the dawn!

3 Es Tev pateikšos, Kungs, starp ļaudīm, es Tev dziedāšu starp tautām.

I will thank thee among the peoples, O Yahweh, and will sing praise unto thee, among the tribes of men.

4 Jo Tava žēlastība ir liela līdz pat debesīm un Tava patiesība līdz augstiem padebešiem.

For, great, above the heavens, is thy lovingkindness, and, as far as the skies, thy faithfulness.

5 Paaugstinājies, Dievs, pār debesīm un Savu godību pār visu pasauli,

Be thou exalted above the heavens, O God, And, above all the earth, be thy glory.

6 Lai Tavi mīļie top atsvabināti; atpestī caur Savu labo roku un paklausi mani.

To the end thy beloved ones may be delivered, Oh save thou with thy right hand and answer me!

7 Dievs runā Tavā svētā vietā: “Par to Es priecājos. Es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota leju.

God, hath spoken in his holiness, I will exult! I will apportion Shechem! And, the Vale of Succoth, will I measure out;

8 Gileāds Man pieder, ir Manasus Man pieder, Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

Mine, is Gilead—mine, Manasseh, but, Ephraim, is the defence of my head, Judah, is my commander’s staff;

9 Moābs ir Mans mazgājamais trauks, Savu kurpi Es metu pār Edomu, par Fīlistu zemi Es gavilēju.”

Moab, is my wash-bowl, Upon Edom, will I throw my shoe, Over Philistia, raise a shout of triumph.

10 Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas man pavadīs līdz Edomam?

Who will conduct me to a fortified city? Who will lead me as far as Edom?

11 Vai ne Tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

Hast not thou, O God, rejected us? and wilt not go forth, O God, with our hosts.

12 Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

Grant us help out of distress, for, vain, is the deliverance of man:

13 Ar Dievu mēs darīsim stiprus darbus; Viņš saspārdīs mūsu spaidītājus.

In God, shall we do valiantly, He himself, therefore, shall tread down our adversaries.