Psalmi 108

1 Dāvida dziesma. Ak Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu ar dziesmām, mans gods arīdzan.

(En Sang. En Salme af David.) Mit Hjerte er trøstigt, Gud, mit hjerte er trøstigt; jeg vil synge og lovprise dig, vågn op, min Ære!

2 Mostaties, stabules un kokles, ar ausekli es modīšos.

Harpe og Citer, vågn op, jeg vil vække Morgenrøden.

3 Es Tev pateikšos, Kungs, starp ļaudīm, es Tev dziedāšu starp tautām.

Jeg vil takke dig, HERRE, blandt Folkeslag, lovprise dig blandt Folkefærd;

4 Jo Tava žēlastība ir liela līdz pat debesīm un Tava patiesība līdz augstiem padebešiem.

thi din Miskundhed når til Himlen, din Sandhed til Skyerne.

5 Paaugstinājies, Dievs, pār debesīm un Savu godību pār visu pasauli,

Løft dig, o Gud, over Himlen, din Herlighed være over al Jorden!

6 Lai Tavi mīļie top atsvabināti; atpestī caur Savu labo roku un paklausi mani.

Til Frelse for dine elskede hjælp med din højre, bønhør os!

7 Dievs runā Tavā svētā vietā: “Par to Es priecājos. Es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota leju.

Gud talede i sin Helligdom: "Jeg vil udskifte Sikem med Jubel, udmåle Sukkots Dal;

8 Gileāds Man pieder, ir Manasus Man pieder, Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

mit er Gilead, mit er Manasse, Efraim er mit Hoveds Værn, Juda min Herskerstav,

9 Moābs ir Mans mazgājamais trauks, Savu kurpi Es metu pār Edomu, par Fīlistu zemi Es gavilēju.”

Moab min Vaskeskål, på Edom kaster jeg min Sko, over Filisterland jubler jeg."

10 Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas man pavadīs līdz Edomam?

Hvo bringer mig til den befæstede By, hvo leder mig hen til Edom?

11 Vai ne Tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

Har du ikke, Gud, stødt os fra dig? Du ledsager ej vore Hære.

12 Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

Giv os dog Hjælp mod Fjenden! Blændværk er Menneskers Støtte.

13 Ar Dievu mēs darīsim stiprus darbus; Viņš saspārdīs mūsu spaidītājus.

Med Gud skal vi øve vældige Ting, vore Fjender træder han ned!