Psalmi 108

1 Dāvida dziesma. Ak Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu ar dziesmām, mans gods arīdzan.

Pjesma. Psalam. Davidov. Moje je srce sigurno, Bože, sigurno je srce moje: pjevat ću i svirati.

2 Mostaties, stabules un kokles, ar ausekli es modīšos.

Probudi se, dušo moja! Probudi se, harfo i citaro! Probudit ću zoru jutarnju.

3 Es Tev pateikšos, Kungs, starp ļaudīm, es Tev dziedāšu starp tautām.

Hvalit ću te, Jahve, među narodima, među pucima tebi ću pjevati,

4 Jo Tava žēlastība ir liela līdz pat debesīm un Tava patiesība līdz augstiem padebešiem.

jer do neba je dobrota tvoja, do oblaka tvoja vjernost.

5 Paaugstinājies, Dievs, pār debesīm un Savu godību pār visu pasauli,

Uzvisi se, Bože, nad nebesa, slava tvoja nek' je nad svom zemljom!

6 Lai Tavi mīļie top atsvabināti; atpestī caur Savu labo roku un paklausi mani.

Da ti se ljubimci izbave, desnicom pomozi, usliši nas!

7 Dievs runā Tavā svētā vietā: “Par to Es priecājos. Es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota leju.

Bog reče u svom Svetištu: “Šekem ću razdijelit' kličući, dolinu ću Sukot izmjeriti.

8 Gileāds Man pieder, ir Manasus Man pieder, Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

Moj je Gilead, moj Manaše, Efrajim mi kaciga, Judeja žezlo moje!

9 Moābs ir Mans mazgājamais trauks, Savu kurpi Es metu pār Edomu, par Fīlistu zemi Es gavilēju.”

Moab je sud iz kojeg se umivam, na Edom ću baciti obuću, nad Filistejcem slaviti pobjedu!”

10 Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas man pavadīs līdz Edomam?

Tko će me dovesti do utvrđena grada, tko će me dovesti do Edoma?

11 Vai ne Tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

Zar nećeš ti, o Bože, što nas odbaci? Zar nećeš više, Bože, sa četama našim?

12 Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

Pomozi nam protiv dušmana, jer je ljudska pomoć ništavna!

13 Ar Dievu mēs darīsim stiprus darbus; Viņš saspārdīs mūsu spaidītājus.

S Božjom pomoću hrabro ćemo se boriti, Bog će zgaziti naše dušmane.