Psalmi 107
1 Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
"Danket Jahwe, denn er ist gütig; / Ewig währt ja seine Huld!"
2 Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
So sollen sprechen Jahwes Erlöste, / Die er erlöst hat aus Feindeshand,
3 Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
Und die er gesammelt aus vielen Landen: / Von Ost und West, von Nord und Süd.
4 Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
Sie irrten vom Weg in der Wüste und Öde, / Eine Stadt als Wohnsitz fanden sie nicht.
5 Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
Sie litten Hunger und Durst: / Ihre Seele verzagte in ihnen.
6 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
Da schrien sie zu Jahwe in ihrer Not: / Der riß sie heraus aus ihren Ängsten.
7 Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
Er führte sie auf ebnem Weg, / Daß sie kamen in eine wohnliche Stadt.
8 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Nun sollen sie Jahwe danken für seine Huld / Und für seine Wunder zum Segen der Menschen.
9 Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
Er hat ja die lechzende Seele gesättigt / Und die hungrige Seele mit Gutem gefüllt.
10 Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
Sie wohnten in Dunkel und Todesschatten, / Gefangen in Elend und Eisenbanden.
11 Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
Denn sie hatten Jahwes Worten getrotzt / Und den Rat des Höchsten verachtet.
12 Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
Drum beugte er auch durch Mühsal ihr Herz: / Nun sanken sie hin ohne Helfer.
13 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
Da schrien sie zu Jahwe in ihrer Not: / Der machte sie frei aus ihren Ängsten.
14 Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
Er ließ sie aus Dunkel und Todesschatten, / Und ihre Fesseln zersprengte er.
15 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Nun sollen sie Jahwe danken für seine Huld / Und für seine Wunder zum Segen der Menschen.
16 Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
Denn er hat zerbrochen Türen von Erz / Und eiserne Riegel zerschlagen.
17 Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
Gottlose mußten ob sündigen Wandels / Und ob Übertretungen leiden:
18 Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
Jegliche Speise verabscheuten sie, / Und sie waren schon nahe den Pforten des Todes.
19 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
Da schrien sie zu Jahwe in ihrer Not / Der machte sie frei aus ihren Ängsten.
20 Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
Er sandte sein Wort und heilte sie / Und ließ sie entrinnen aus ihren Gruben.
21 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Nun sollen sie Jahwe danken für seine Huld / Und für seine Wunder zum Segen der Menschen.
22 Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
Sie sollen bringen Opfer des Danks, / Seine Taten erzählen mit Jubel.
23 Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
Die mit Schiffen das Meer befuhren, / Ihren Handel trieben in großen Gewässern,
24 Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
Sie haben Jahwes Werk geschaut / Und seine Wunder im Meeresstrudel.
25 Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
Auf sein Wort brauste ein Sturmwind daher, / Der türmte empor die Wogen des Meers.
26 Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
Sie stiegen himmelan, bald fuhren sie in die Tiefe: / Ihre Seel verging in Weh.
27 Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
Sie schwankten und wankten wie Trunkne, / Und all ihre Weisheit war dahin.
28 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
Da schrien sie zu Jahwe in ihrer Not, / Der führte sie aus ihren Ängsten.
29 Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
Er dämpfte den Sturm zum Säuseln, / Und stille schwiegen des Meeres Wogen.
30 Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
Da wurden sie froh, daß es ruhig geworden; / Er führte sie dann zum ersehnten Hafen.
31 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
Nun sollen sie Jahwe danken für seine Huld / Und für seine Wunder zum Segen der Menschen.
32 Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
Ja sie sollen ihn preisen in der Gemeinde / Und im Ältestenrate ihn loben.
33 Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
Er machte auch Ströme zur Wüste / Und Wasserquellen zu dürrem Land,
34 Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
Fruchtbares Feld zur salzigen Steppe / Wegen der Bosheit seiner Bewohner.
35 Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
Er wandelte Wüsten in Wasserteiche / Und dürres Land in Wasserquellen.
36 Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
Dort machte er Hungrige seßhaft: / Sie bauten sich eine Wohnstadt.
37 Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
Sie besäten Äcker, pflanzten Weingärten / Und gewannen Ertrag an Frucht.
38 Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
Gott segnete sie: sie mehrten sich sehr, / Auch ihr Vieh ließ sich nicht vermindern.
39 Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
Doch manchmal nahmen sie ab und sanken dahin / Durch den Druck von Unglück und Kummer.
40 Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
Aber er, "der auf Fürsten Verachtung gießt / Und in wegloser Öde sie irren läßt" —
41 Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
Er hob die Armen aus Elend hervor / Und mehrte ihre Sippen wie Herden.
42 To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
Redliche sollen das sehn mit Freuden, / Doch alle Frevler müssen verstummen.
43 Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
Wer weise ist, der beachte dies / Und verstehe die Gnaden Jahwes!
