Psalmi 107
1 Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
“BOOK V.” O give thanks to the LORD, for he is good; For his mercy endureth for ever!
2 Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
Let the redeemed of the LORD say it, Whom he hath redeemed from the hand of the enemy;
3 Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
Whom he hath gathered from the lands, From the east, the west, the north, and the south.
4 Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
They were wandering in the wilderness, in a desert, They found no way to a city to dwell in.
5 Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
They were hungry and thirsty, And their souls fainted within them.
6 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
Then they cried to the LORD in their trouble, And he delivered them out of their distress.
7 Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
He led them in a straight way, Till they came to a city where they might dwell.
8 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
O let them praise the LORD for his goodness, For his wonderful works to the children of men!
9 Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
For he satisfieth the thirsty, And the hungry he filleth with good.
10 Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
They dwelt in darkness and the shadow of death, Being bound in affliction and iron;
11 Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
Because they disobeyed the commands of God, And contemned the will of the Most High;
12 Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
Their hearts he brought down by hardship; They fell down, and there was none to help.
13 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
But they cried to the LORD in their trouble, And he saved them out of their distresses;
14 Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
He brought them out of darkness and the shadow of death, And brake their bands asunder.
15 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
O let them praise the LORD for his goodness, For his wonderful works to the children of men!
16 Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
For he hath broken the gates of brass, And cut the bars of iron asunder.
17 Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
The foolish, because of their transgressions, And because of their iniquities, were afflicted;
18 Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
They abhorred all kinds of food; They were near to the gates of death.
19 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
Then they cried to the LORD in their trouble, And he delivered them out of their distresses;
20 Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
He sent his word, and healed them, And saved them from their destruction.
21 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
O let them praise the LORD for his goodness, For his wonderful works to the children of men!
22 Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
Let them offer the sacrifices of thanksgiving, And declare his works with joy!
23 Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
They who go down to the sea in ships, And do business in great waters,
24 Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
These see the works of the LORD, And his wonders in the deep.
25 Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
He commandeth, and raiseth the stormy wind, Which lifteth high the waves.
26 Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
They mount up to the heavens, They sink down to the depths, Their soul melteth with distress;
27 Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
They reel and stagger like a drunken man, And all their skill is vain.
28 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
Then they cry to the LORD in their trouble, And he saveth them out of their distresses;
29 Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
He turneth the storm into a calm, And the waves are hushed;
30 Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
Then they rejoice that they are still, And he bringeth them to their desired haven.
31 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
O let them praise the LORD for his goodness. For his wonderful works to the children of men!
32 Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
Let them extol him in the congregation of the people, And praise him in the assembly of the elders!
33 Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
He turneth rivers into a desert, And springs of water into dry ground;
34 Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
A fruitful land into barrenness, For the wickedness of them that dwell therein.
35 Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
He turneth the desert into a lake of water, And dry ground into springs of water;
36 Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
And there he causeth the hungry to dwell, And they build a city for a dwelling-place,
37 Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
And sow fields and plant vineyards, Which yield a fruitful increase.
38 Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
He blesseth them, so that they multiply greatly, And suffereth not their cattle to decrease.
39 Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
When they are diminished and brought low By oppression, affliction, and sorrow,
40 Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
He poureth contempt upon princes, And causeth them to wander in a pathless wilderness;
41 Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
But he raiseth the poor from their affliction, And increaseth their families like a flock.
42 To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
The righteous see it and rejoice, And all iniquity shutteth her mouth.
43 Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
Whoso is wise, let him observe this, And have regard to the loving-kindness of the LORD!
