< Psalmi 107 >
1 Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
Halleluja! Lov HERREN, thi han er god, thi hans Miskundhed varer evindelig!
2 Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
Saa skal HERRENS genløste sige, de, han løste af Fjendens Haand
3 Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
og samlede ind fra Landene, fra Øst og Vest, fra Nord og fra Havet.
4 Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
I den øde Ørk for de vild, fandt ikke Vej til beboet By,
5 Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
de led baade Sult og Tørst, deres Sjæl var ved at vansmægte;
6 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
men de raabte til HERREN i Nøden, han frelste dem af deres Trængsler
7 Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
og førte dem ad rette Vej, saa de kom til beboet By.
8 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Lad dem takke HERREN for hans Miskundhed, for hans Underværker mod Menneskens Børn.
9 Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
Thi han mætted den vansmægtende Sjæl og fyldte den sultne med godt.
10 Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
De sad i Mulm og Mørke, bundne i Pine og Jern,
11 Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
fordi de havde staaet Guds Ord imod og ringeagtet den Højestes Raad.
12 Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
Deres Hjerte var knuget af Kummer, de faldt, der var ingen, som hjalp;
13 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
men de raabte til HERREN i Nøden, han frelste dem af deres Trængsler,
14 Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
førte dem ud af Mørket og Mulmet og sønderrev deres Baand.
15 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Lad dem takke HERREN for hans Miskundhed, for hans Underværker mod Menneskens Børn.
16 Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
Thi han sprængte Døre af Kobber og sønderslog Slaaer af Jern.
17 Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
De sygnede hen for Synd og led for Brødes Skyld,
18 Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
de væmmedes ved al Slags Mad, de kom Dødens Porte nær;
19 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
men de raabte til HERREN i Nøden, han frelste dem af deres Trængsler,
20 Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
sendte sit Ord og lægede dem og frelste deres Liv fra Graven.
21 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Lad dem takke HERREN for hans Miskundhed, for hans Underværker mod Menneskens Børn
22 Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
og ofre Lovprisningsofre og med Jubel forkynde hans Gerninger.
23 Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
De for ud paa Havet i Skibe, drev Handel paa vældige Vande,
24 Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
blev Vidne til HERRENS Gerninger, hans Underværker i Dybet;
25 Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
han bød, og et Stormvejr rejste sig, Bølgerne taarnedes op;
26 Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
mod Himlen steg de, i Dybet sank de, i Ulykken svandt deres Mod;
27 Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
de tumled og raved som drukne, borte var al deres Visdom;
28 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
men de raabte til HERREN i Nøden, han frelste dem af deres Trængsler,
29 Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
skiftede Stormen til Stille, saa Havets Bølger tav;
30 Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
og glade blev de, fordi det stilned; han førte dem til Havnen, de søgte.
31 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
Lad dem takke HERREN for hans Miskundhed, for hans Underværker mod Menneskens Børn,
32 Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
ophøje ham i Folkets Forsamling og prise ham i de Ældstes Kreds!
33 Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
Floder gør han til Ørken og Kilder til øde Land,
34 Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
til Saltsteppe frugtbart Land for Ondskabens Skyld hos dem, som bor der.
35 Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
Ørken gør han til Vanddrag, det tørre Land til Kilder;
36 Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
der lader han sultne bo, saa de grunder en By at bo i,
37 Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
tilsaar Marker og planter Vin og høster Afgrødens Frugt.
38 Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
Han velsigner dem, de bliver mange, han lader det ikke skorte paa Kvæg.
39 Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
De bliver faa og segner under Modgangs og Kummers Tryk,
40 Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
han udøser Haan over Fyrster og lader dem rave i vejløst Øde.
41 Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
Men han løfter den fattige op af hans Nød og gør deres Slægter som Hjorde;
42 To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
de oprigtige ser det og glædes, men al Ondskab lukker sin Mund.
43 Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
Hvo som er viis, han mærke sig det og lægge sig HERRENS Naade paa Sinde!