Psalmi 107
1 Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
Priser Herren! thi han er god, thi hans Miskundhed varer evindelig.
2 Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
Det maa de sige, som ere genløste af Herren, de, han har genløst af Modstanderens Haand,
3 Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
og de, som han har samlet hjem fra Landene, fra Øster og fra Vester, fra Norden og fra Havet.
4 Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
De fore vild i Ørken, paa en øde Vej, de fandt ingen Stad, som de kunde bo udi;
5 Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
de vare hungrige og tørstige tillige; deres Sjæl vansmægtede i dem.
6 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
Og de raabte til Herren, da de vare i Angest, han friede dem af deres Trængsler.
7 Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
Og han førte dem paa den rette Vej, at de gik til en Stad, som de kunde bo udi.
8 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Lad dem takke Herren for hans Miskundhed og for hans underfulde Gerninger imod Menneskens Børn;
9 Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
thi han har mættet en tørstig Sjæl og har fyldt en hungrig Sjæl med godt.
10 Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
De sade i Mørke, og i Dødens Skygge, bundne i Elendighed og Jern;
11 Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
thi de havde været genstridige imod Guds Ord og havde foragtet den Højestes Raad;
12 Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
og han ydmygede deres Hjerter ved Lidelse; de styrtede, og der var ingen Hjælper.
13 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
Og de raabte til Herren, da de vare i Angest, han frelste dem af deres Trængsler.
14 Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
Han udførte dem af Mørket og Dødens Skygge og sønderrev deres Baand.
15 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Lad dem takke Herren for hans Miskundhed og for hans underfulde Gerninger imod Menneskens Børn;
16 Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
thi han har sønderbrudt Kobberporte og sønderhugget Jernslaaer.
17 Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
De Daarer! de bleve plagede for deres Overtrædelsers Vej og for deres Misgerningers Skyld.
18 Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
Deres Sjæl fik Vederstyggelighed til al Mad, og de kom nær til Dødens Porte.
19 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
Og de raabte til Herren, da de vare i Angest, han frelste dem af deres Trængsler.
20 Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
Han sendte sit Ord og helbredede dem og reddede dem fra deres Grave.
21 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Lad dem takke Herren for hans Miskundhed og for hans underfulde Gerninger imod Menneskens Børn
22 Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
og ofre Takofre og fortælle hans Gerninger med Frydesang.
23 Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
De fore ud paa Havet i Skibe, de udrettede deres Gerning paa de store Vande,
24 Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
de saa Herrens Gerninger og hans Underværker paa Dybet.
25 Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
Han bød og lod et Stormvejr rejse sig, og det opløftede dets Bølger.
26 Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
De fore op imod Himmelen, de fore ned i Afgrundene, deres Sjæl forsagede under Ulykken.
27 Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
De dreves omkring og ravede som den drukne, og al deres Visdom var udtømt.
28 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
Og de raabte til Herren, da de vare i Angest, og han udførte dem af deres Trængsler.
29 Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
Han lod Stormen stille af, og Bølgerne lagde sig.
30 Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
Da bleve de glade, at disse vare blevne stille; og han førte dem i Havn efter deres Begæring.
31 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
Lad dem takke Herren for hans Miskundhed og for alle hans underfulde Gerninger imod Menneskens Børn
32 Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
og ophøje ham i Folkets Forsamling og prise ham der, hvor de gamle sidde.
33 Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
Han gjorde Floder til en Ørk og Kildegrund til tørre Steder;
34 Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
et frugtbart Land til Saltland for deres Ondskabs Skyld, som boede deri.
35 Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
Han gjorde Ørken til en vandrig Sø og tørt Land til Kildegrund.
36 Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
Og han lod de hungrige bo der, og de grundede en Stad, som de kunde bo udi.
37 Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
Og de besaaede Agre og plantede Vingaarde, og disse bare Frugt til Indtægt.
38 Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
Og han velsignede dem, og de bleve saare formerede, og han formindskede ikke deres Kvæg.
39 Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
Derefter bleve de formindskede og nedbøjede af Trængsel, Ulykke og Bedrøvelse.
40 Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
Han udøser Foragt over Fyrster og lader dem fare vild i den vejløse Ørk.
41 Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
Men han ophøjede en fattig af Elendighed og satte Slægterne som Hjorde.
42 To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
De oprigtige skulle se det og glæde sig; men al Uretfærdighed har lukket sin Mund til.
43 Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
Hvo er viis, at han bevarer disse Ting og forstaar Herrens Miskundhed!
