Psalmi 107
1 Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
Hvalite Jahvu jer je dobar, jer je dovijeka ljubav njegova!
2 Lai tā saka tie, ko Tas Kungs ir atpestījis, ko Viņš izglābis no spaidītāju rokas
Tako nek' reknu svi otkupljenici koje Jahve otkupi iz ruke dušmanske
3 Un sapulcinājis no tām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras.
i koje skupi iz svih zemalja, s istoka i sa zapada, sa sjevera i s juga.
4 Tie, kas tuksnesī maldījās pa nestaigātiem ceļiem un neatrada pilsētu, kur varēja dzīvot,
Lutahu pustinjom, u samoći pustoj, puta ne nalazeć' do naseljena grada.
5 Izsalkuši un izslāpuši, ka viņa dvēsele nogura.
Gladni su bili, žeđu izmoreni, duša je klonula u njima.
6 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm,
Tada zavapiše Jahvi u svojoj tjeskobi, i on ih istrže iz svih nevolja.
7 Un Viņš tos vadīja pa taisnu ceļu, ka tie gāja uz to pilētu, kur varēja dzīvot:
Pravim ih putem pÓovede da stignu ka gradu naseljenu.
8 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Neka hvale Jahvu za dobrotu njegovu, za čudesa njegova sinovima ljudskim!
9 Ka Viņš paēdinājis iztvīkušo un ar labumu piepildījis izsalkušo. -
Jer gladnu dušu on nasiti, dušu izgladnjelu on napuni dobrima.
10 Tie, kas tumsībā sēdēja un nāves ēnā, saistīti bēdās un dzelzīs,
U mraku sjeđahu i u tmini, sputani bijedom i gvožđima,
11 Tāpēc ka tie bija pretī turējušies Dieva baušļiem un nicinājuši tā Visuaugstākā padomu;
jer su prkosili besjedama Božjim i prezreli naum Svevišnjega.
12 Tādēļ viņu sirds tapa apbēdināta ar grūtumu, un tie pakrita un palīga nebija.
Srce im stoga skrši patnjama: posrtahu, a ne bješe nikog da im pomogne.
13 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm
Tada zavapiše Jahvi u svojoj tjeskobi i on ih istrže iz svih nevolja.
14 Un tos izveda no tumsības un nāves ēnas un saraustīja viņu saites:
Izvede ih iz tmina i mraka, raskide okove njihove.
15 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Neka hvale Jahvu za dobrotu njegovu, za čudesa njegova sinovima ljudskim!
16 Ka Viņš salauž vara durvis un sadauza dzelzs bultas. -
Jer razbi vrata mjedena i gvozdene polomi zasune.
17 Tie ģeķi, kas tapa mocīti savu grēku ceļu un savu noziegumu dēļ,
Zbog svojih bezakonja bolovahu oni, ispaštajuć' svoje opačine:
18 Tā ka viņu dvēselei riebās visa barība, un ka tie nogrima līdz pat nāves vārtiem.
svako se jelo gadilo duši njihovoj, do vrata smrti oni dođoše.
19 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm.
Tada zavapiše Jahvi u svojoj tjeskobi i on ih istrže iz svih nevolja.
20 Viņš sūtīja Savu vārdu un tos dziedināja un tos izrāva no viņu bedrēm:
Riječ svoju posla da ih ozdravi i život im spasi od jame grobne.
21 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem,
Neka hvale Jahvu za dobrotu njegovu, za čudesa njegova sinovima ljudskim!
22 Un pateikšanas upurus upurēt un Viņa darbus izteikt ar prieku. -
Nek' prinose žrtve zahvalnice i kličući nek' djela njegova kazuju!
23 Tie, kas ar lielām laivām pa jūru līgojās un strādāja savu darbu uz lieliem ūdeņiem,
Oni koji lađama zaploviše morem da po vodama silnim trguju:
24 Kas Tā Kunga darbu redzējuši un Viņa brīnumus jūras dziļumos,
oni vidješe djela Jahvina, čudesa njegova na pučini.
25 Kad Viņš runāja un pacēla vētru, kas viļņus paaugstināja,
On reče i olujni se vjetar uzvitla što u visinu diže valove mora.
26 Un tie tā kā uz debesīm kāpa un atkal nogrima dziļumos, ka viņu dvēsele no bailības izkusa,
Do neba se dizahu, u bezdan se spuštahu, u nevolji duša im ginula.
27 Un tapa mētāti un zvalstījās, kā piedzēruši un visa viņu gudrība iznīka.
Teturahu i posrtahu kao pijani, sva ih je mudrost izdala.
28 Tad tie To Kungu piesauca savās bēdās, un Viņš tos izglāba no viņu bailēm;
Tada zavapiše Jahvi u svojoj tjeskobi i on ih istrže iz svih nevolja.
29 Viņš klusināja vētru, tā ka viļņi norima;
Smiri oluju u tih povjetarac, valovi morski umukoše.
30 Un tie priecājās, ka norima, un Viņš tos veda uz ostu, kurp tiem gribējās:
Obradovaše se tišini, u željenu luku on ih povede.
31 Tiem būs Tam Kungam pateikties par Viņa žēlastību un par Viņa brīnumiem pie cilvēku bērniem.
Neka hvale Jahvu za dobrotu njegovu, za čudesa njegova sinovima ljudskim!
32 Un Viņu paaugstināt ļaužu draudzē un Viņu slavēt vecaju vidū.
Neka ga uzvisuju u narodnom zboru, neka ga hvale u vijeću staraca!
33 Viņš upes padara par tuksnesi un ūdens avotus par izkaltušām vietām,
On pretvori rijeke u pustinju, a izvore vodene u žednu zemlju;
34 Un auglīgu zemi Viņš padara par neauglīgu viņas iedzīvotāju blēdības dēļ;
plodonosnu zemlju u slanu pustaru zbog zloće žitelja njezinih.
35 Un tuksnesi viņš atkal padara ūdeņainu un sauso zemi avoksnainu.
On obrati pustinju u jezero, a zemlju suhu u vodene izvore
36 Un liek tur dzīvot tiem izsalkušiem, ka tie var uzcelt pilsētu, kur mājot,
i naseli ondje izgladnjele te podigoše grad gdje će živjeti.
37 Un apsēt tīrumus un dēstīt vīna dārzus, kas nes bagātus augļus.
Zasijaše njive, posadiše vinograde što im doniješe obilnu ljetinu.
38 Un Viņš tos svētī, ka tie ļoti vairojās, un viņu lopi nenonīkst.
I on ih blagoslovi te se namnožiše silno i stada im se ne smanjiše.
39 Un viņi bija mazumā gājuši un panīkuši caur nelaimes varu un bēdām.
Prorijeđeni bjehu i prezreni pod teretom patnja i nevolja.
40 Viņš izgāž nievāšanu uz lieliem kungiem un liek tiem aloties tuksnesī, kur ceļa nav;
Onaj što izlijeva prezir na knezove pusti ih da po bespuću pustom lutaju.
41 Bet paaugstina bēdīgo no viņa bēdām un vairo viņa dzimumu kā avju pulku.
Iz nevolje pÓodiže ubogog i obitelji k'o stada ÓumnožÄi.
42 To sirdsskaidrie redz un priecājās, un visai blēdībai jātur mute.
Videć' to, čestiti neka se raduju, a zloća neka sebi usta začepi!
43 Kas gudrs, lai to ņem vērā un lai atzīst Tā Kunga žēlastības darbus.
Tko je mudar nek' o svemu tom razmišlja i nek' uvidi dobrotu Jahvinu!
