Psalmi 106
1 Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Hallelujah! Danket dem HERRN, denn er ist gütig, seine Gnade währt ewiglich!
2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
Wer kann die Machttaten des HERRN beschreiben und allen seinen Ruhm verkünden?
3 Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
Wohl denen, die das Recht beachten, die Gerechtigkeit üben allezeit!
4 Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
Gedenke meiner, o HERR, aus Gnaden gegen dein Volk, suche mich heim mit deinem Heil,
5 Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
daß ich einen Einblick bekomme in das Wohlergehen deiner Auserwählten, mich freue an der Freude deines Volkes und mich deines Erbteils rühme.
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
Wir haben gesündigt samt unsern Vätern, wir haben verkehrt gehandelt, wir haben gefrevelt.
7 Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
Unsre Väter in Ägypten hatten nicht acht auf deine Wunder, sie gedachten nicht an die Größe deiner Güte und waren widerspenstig am Meer, am Schilfmeer.
8 Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
Aber er half ihnen um seines Namens willen, um seine Stärke kundzutun.
9 Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
Und er bedrohte das Schilfmeer, daß es vertrocknete, und ließ sie durch die Tiefen gehen wie auf einer Steppe.
10 Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
Und er rettete sie von der Hand des Hassers und erlöste sie aus der Hand des Feindes.
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
Und das Wasser bedeckte ihre Bedränger, nicht einer von ihnen blieb übrig.
12 Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
Da glaubten sie seinen Worten und sangen sein Lob.
13 Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
Aber sie vergaßen seine Werke bald, sie warteten nicht auf seinen Rat,
14 Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
sondern ließen sich gelüsten in der Wüste und versuchten Gott in der Einöde.
15 Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
Und er gab ihnen, was sie forderten, sandte aber eine Seuche unter sie.
16 Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
Und sie wurden eifersüchtig auf Mose im Lager, auf Aaron, den Heiligen des HERRN.
17 Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
Da tat sich die Erde auf und verschlang Datan und bedeckte die Rotte Abirams;
18 Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
und Feuer verzehrte ihre Rotte, die Flamme versengte die Gottlosen.
19 Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
Sie machten ein Kalb am Horeb und warfen sich nieder vor dem gegossenen Bild.
20 Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
Sie vertauschten ihre Herrlichkeit gegen das Abbild eines Stiers, der Gras frißt.
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
Sie vergaßen Gottes, ihres Retters, der große Dinge in Ägypten getan,
22 Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
Wunder im Lande Hams, Furchtbares am Schilfmeer.
23 Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
Und er gedachte sie zu vertilgen, wenn nicht Mose, sein Auserwählter, in den Riß getreten wäre vor seinem Angesicht, um seinen Grimm abzuwenden, daß er sie nicht vertilgte.
24 Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
Sie verachteten das liebliche Land, sie glaubten seinem Worte nicht.
25 Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
Und sie murrten in ihren Zelten, sie gehorchten nicht der Stimme des HERRN.
26 Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
Da erhob er seine Hand [und schwur], sie niederzustrecken in der Wüste
27 Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
und ihren Samen unter die Nationen zu werfen und sie zu zerstreuen in die Länder.
28 Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
Und sie hängten sich an den Baal-Peor und aßen Opfer der toten [Götzen],
29 Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
und sie erzürnten ihn mit ihrem Tun; da brach die Plage unter ihnen aus.
30 Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
Aber Pinehas trat auf und übte Gericht, so daß die Plage aufgehalten ward.
31 Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
Das wurde ihm zur Gerechtigkeit gerechnet auf alle Geschlechter, in Ewigkeit.
32 Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
Und sie erzürnten ihn am Haderwasser, und es erging Mose übel um ihretwillen.
33 Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
Denn sie betrübten seinen Geist, und er redete unbedacht mit seinen Lippen.
34 Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
Sie vertilgten die Völker nicht, von denen der HERR ihnen gesagt hatte;
35 Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
sondern ließen sich ein mit den Heiden und lernten ihre Weise.
36 Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
Und sie dienten ihren Götzen, und diese wurden ihnen zum Fallstrick.
37 Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
Und sie opferten ihre Söhne und ihre Töchter den bösen Geistern.
38 Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
Und sie vergossen unschuldiges Blut, das Blut ihrer Söhne und ihrer Töchter, welche sie den Götzen Kanaans opferten, und so wurde das Land durch Blutschulden entweiht.
39 Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
Und sie befleckten sich mit ihren Werken und hurten mit ihrem Tun.
40 Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
Da entbrannte der Zorn des HERRN wider sein Volk, und er faßte einen Abscheu gegen sein Erbe.
41 Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
Und er gab sie in die Hand der Nationen, daß ihre Hasser über sie herrschten.
42 Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
Und ihre Feinde bedrückten sie, und sie wurden gedemütigt unter ihre Hand.
43 Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
Er errettete sie oftmals; aber sie widerstrebten ihm mit ihren Anschlägen und kamen herunter durch eigene Schuld.
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
Aber er sah ihre Not an, als er ihr Schreien hörte,
45 Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
und gedachte seines Bundes mit ihnen und empfand Mitleid nach seiner großen Huld
46 Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
und ließ sie Erbarmen finden bei denen, die sie gefangen hielten.
47 Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
Hilf uns, HERR, unser Gott, sammle uns aus den Heiden, daß wir deinem heiligen Namen danken und uns glücklich preisen, zu deinem Ruhm!
48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
Gelobt sei der HERR, der Gott Israels, von Ewigkeit zu Ewigkeit, und alles Volk soll sagen: Amen! Hallelujah!
