Psalmi 106
1 Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Alleluja! Dem Herrn sagt Dank! Denn er ist gut! Auf ewig währet seine Huld.
2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
Wer redet würdig von des Herren großen Taten, verkündet all sein Lob?
3 Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
Heil denen, die das Richtige befolgen und es zu jeder Zeit recht machen! -
4 Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
Gedenke meiner, Herr, begnadigst Du Dein Volk und kommt Dein Heil, so denk auch meiner,
5 Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
daß Deiner Auserwählten Glück ich noch erlebe und mich der Freude Deines Volkes freue und mit den ewig Deinen jubiliere!
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
Gesündigt haben wir mit unsren Vätern, unrecht und frevelhaft gehandelt.
7 Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
Schon unsere Väter merkten nicht auf Deine Wunder in Ägypten und dachten nicht an Deine Gnadenfülle. - Sie haderten am Meer, des Schilfmeers wegen.
8 Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
Um seines Namens willen half er ihnen, um seine Stärke kundzutun.
9 Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
Er schalt das Schilfmeer; es versiegte. Er führte sie durch Fluten wie durch eine Trift,
10 Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
entriß sie aus der Hasser Hand, befreite sie aus Feindes Macht.
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
Das Wasser deckte ihre Dränger; nicht einer blieb von ihnen übrig.
12 Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
Da glaubten sie an seine Worte und stimmten einen Lobgesang ihm an.
13 Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
Doch schnell vergaßen sie dann seine Taten und harrten seines Rates nicht.
14 Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
Sie wurden in der Wüste lüstern, versuchten Gott im wasserlosen Land.
15 Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
Da gab er ihnen ihr Begehr: Erbrechen sandte er in ihren Hals.
16 Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
Im Lager aber wurden sie auf Moses eifersüchtig und auf den Heiligen des Herrn, auf Aaron.
17 Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
Die Erde tat sich auf, verschlang den Dathan, begrub die Rotte Abirams.
18 Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
In ihrer Rotte flammte Feuer auf, und eine Flamme fraß die Frevler. -
19 Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
Am Horeb machten sie ein Kalb und beteten ein Gußbild an,
20 Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
vertauschten ihres Gottes Herrlichkeit mit der Gestalt des Stiers, der Gras verzehrt,
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
vergaßen Gott, der sie gerettet, der Großes in Ägypten hat getan,
22 Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
Erstaunliches im Lande Chams, Erschreckliches am Roten Meer.
23 Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
Er dachte dran, sie zu vertilgen; da trat vor ihm sein Auserwählter, Moses, in die Bresche, um seinen Grimm vom Unheil abzuwenden. -
24 Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
Doch sie verschmähten das ersehnte Land und glaubten seinem Worte nicht.
25 Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
In ihren Zelten murrten sie, gehorchten nicht des Herren Stimme.
26 Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
Da schwur er ihnen hoch und teuer, sie in der Wüste zu vertilgen,
27 Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
den Heiden preiszugeben ihren Stamm und diesen in die Länder zu versprengen. -
28 Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
Sie paarten sich zu Ehren Baal Peors und aßen Totenopfer.
29 Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
Sie reizten ihn durch ihre Taten; da brach die Pest bei ihnen aus.
30 Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
Und Pinechas stand auf und schlichtete; da ward die Pest gehemmt.
31 Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
Ihm ward es zum Verdienst gerechnet und seinen Enkeln immerfort.
32 Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
Und sie erzürnten ihn am Haderwasser, und ihretwegen mußte Moses leiden.
33 Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
Denn sie verbitterten ihm das Gemüt so daß er unbedacht mit seinen Worten war.
34 Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
Sie tilgten auch die Völker nicht, wie's ihnen doch der Herr gebot.
35 Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
Sie mischten sich mit Heiden und lernten ihre Sitten.
36 Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
Sie dienten ihren Götzen, und diese brachten sie zu Fall.
37 Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
So opferten sie ihre Söhne und ihre Töchter den Dämonen.
38 Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
Unschuldig Blut vergossen sie, das Blut der eigenen Söhne und der Töchter, die sie den Götzen Kanaans zum Opfer brachten. So ward das Land durch Mord entweiht.
39 Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
Sie selbst bedeckten sich durch ihre Taten; durch ihre Werke wurden sie so untreu.
40 Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
Da zürnte seinem Volk der Herr aufs heftigste, zum Abscheu wurde ihm sein Erbe.
41 Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
Er gab sie in der Heiden Hand, und ihre Hasser herrschten über sie.
42 Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
Und ihre Feinde drückten sie; sie mußten ihrer Macht sich beugen. -
43 Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
Zu vielen Malen hat er sie befreit; sie aber blieben voller Trotz bei ihrem Plan, verkamen so durch ihre Sünde.
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
Er sah auf ihre Not, sooft er ihre Klage hörte, dachte er
45 Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
an seinen Bund mit ihnen, ward andern Sinns in seiner großen Huld
46 Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
und ließ sie Mitleid finden bei allen ihren Siegern. -
47 Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
Zu Hilfe uns, Herr, unser Gott! - Bring uns zusammen aus den Heidenvölkern, auf daß wir Deinem heiligen Namen danken, uns rühmen Deines Ruhmes! -
48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
Gepriesen sei der Herr, Gott Israels, von Ewigkeit zu Ewigkeit, und alles Volk soll sprechen: "Amen! Alleluja!"
