Psalmi 106
1 Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Halleluja! Lov Herren, thi han er god, thi hans miskundhed varer evindelig!
2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
Hvo kan opregne Herrens vældige gerninger, finde ord til at kundgøre al hans pris?
3 Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
Salige de, der holder på ret, som altid øver retfærdighed!
4 Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
Husk os, Herre, når dit folk finder nåde, lad os få godt af din frelse,
5 Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
at vi må se dine udvalgtes lykke, glæde os ved dit folks glæde og med din arvelod prise vor lykke!
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
Vi syndede som vore Fædre, handlede ilde og gudløst.
7 Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
Vore Fædre i Ægypten ænsede ej dine Undere, kom ikke din store Miskundhed i Hu, stod den Højeste imod ved det røde Hav.
8 Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
Dog frelste han dem for sit Navns Skyld, for at gøre sin Vælde kendt;
9 Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
han trued det røde Hav, og det tørrede ud, han førte dem gennem Dybet som gennem en Ørk;
10 Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
han fried dem af deres Avindsmænds Hånd og udløste dem fra Fjendens Hånd;
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
Vandet skjulte dem, som trængte dem, ikke een blev tilbage af dem;
12 Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
da troede de på hans Ord og kvad en Sang til hans Pris.
13 Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
Men de glemte snart hans Gerninger, biede ej på hans Råd;
14 Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
de grebes af Attrå i Ørkenen, i Ødemarken fristed de Gud;
15 Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
så gav han dem det, de kræved og sendte dem Lede i Sjælen.
16 Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
De bar Avind mod Moses i Lejren, mod Aron, HERRENs hellige;
17 Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
Jorden åbned sig, slugte Datan, lukked sig over Abirams Flok;
18 Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
Ilden rasede i deres Flok, Luen brændte de gudløse op.
19 Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
De lavede en Kalv ved Horeb og tilbad det støbte Billed;
20 Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
de byttede deres Herlighed bort for et Billed af en Okse, hvis Føde er Græs;
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
de glemte Gud, deres Frelser, som øvede store Ting i Ægypten,
22 Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
Undere i Kamiternes Land, frygtelige Ting ved det røde Hav.
23 Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
Da tænkte han på at udrydde dem, men Moses, hans udvalgte Mand, stilled sig i Gabet for hans Åsyn for at hindre, at hans Vrede lagde øde.
24 Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
De vraged det yndige Land og troede ikke hans Ord,
25 Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
men knurrede i deres Telte og hørte ikke på HERREN;
26 Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
da løfted han Hånden og svor at lade dem falde i Ørkenen,
27 Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
splitte deres Sæd blandt Folkene, sprede dem rundt i Landene.
28 Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
De holdt til med Ba'al-Peor og åd af de dødes Ofre;
29 Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
de krænked ham med deres Gerninger, og Plage brød løs iblandt dem.
30 Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
Da stod Pinehas frem og holdt Dom, og Plagen blev bragt til at standse,
31 Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
og det regnedes ham til Retfærdighed fra Slægt til Slægt, evindelig.
32 Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
De vakte hans Vrede ved Meribas Vand, og for deres Skyld gik det Moses ilde;
33 Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
thi de stod hans Ånd imod, og han talte uoverlagte Ord.
34 Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
De udryddede ikke de Folk, som HERREN havde sagt, de skulde,
35 Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
med Hedninger blandede de sig og gjorde deres Gerninger efter;
36 Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
deres Gudebilleder dyrkede de, og disse blev dem en Snare;
37 Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
til Dæmonerne ofrede de, og det både Sønner og Døtre;
38 Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
de udgød uskyldigt Blod, deres Sønners og Døtres Blod, som de ofred til Kana'ans Guder, og Landet blev smittet ved Blod;
39 Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
de blev urene ved deres Gerninger, bolede ved deres idrætter.
40 Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
Da blev HERREN vred på sit Folk og væmmedes ved sin Arv;
41 Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
han gav dem i Folkenes Hånd, deres Avindsmænd blev deres Herrer;
42 Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
deres Fjendervoldte dem Trængsel, de kuedes under deres Hånd.
43 Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
Han frelste dem Gang på Gang, men de stod egensindigt imod og sygnede hen i Brøden;
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
dog så han til dem i Trængslen, så snart han hørte dem klage;
45 Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
han kom sin Pagt i Hu og ynkedes efter sin store Miskundhed;
46 Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
han lod dem finde Barmhjertighed hos alle, der tog dem til Fange.
47 Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
Frels os, HERRE vor Gud, du samle os sammen fra Folkene, at vi må love dit hellige Navn, med Stolthed synge din Pris.
48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
Lovet være HERREN, Israels Gud, fra Evighed og til Evighed! Og alt Folket svare Amen!
