Psalmi 106
1 Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Halelujah. Oslavujte Hospodina, nebo dobrý jest, nebo na věky milosrdenství jeho.
2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
Kdo může vymluviti nesmírnou moc Hospodinovu, a vypraviti všecku chválu jeho?
3 Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
Blahoslavení, kteříž ostříhají soudu, a činí spravedlnost každého času.
4 Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
Pamatuj na mne, Hospodine, pro milost k lidu svému, navštěv mne spasením svým,
5 Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
Abych užíval dobrých věcí s vyvolenými tvými, a veselil se veselím národu tvého, a chlubil se spolu s dědictvím tvým.
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
Zhřešili jsme i s otci svými, neprávě jsme činili, a bezbožnost páchali.
7 Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
Otcové naši v Egyptě nerozuměli předivným skutkům tvým, aniž pamatovali na množství milosrdenství tvých, ale odporni byli při moři, při moři Rudém.
8 Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
A však vysvobodil je pro jméno své, aby v známost uvedl moc svou.
9 Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
Nebo přimluvil moři Rudému, a vyschlo; i provedl je skrze hlubiny, jako po poušti.
10 Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
A tak zachoval je od ruky toho, jenž jich nenáviděl, a vyprostil je z ruky nepřítele.
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
V tom přikryly vody ty, kteříž je ssužovali, nezůstalo ani jednoho z nich.
12 Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
A ačkoli věřili slovům jeho, a zpívali chválu jeho,
13 Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
Však rychle zapomenuli na skutky jeho, a nečekali na radu jeho;
14 Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
Ale jati jsouce žádostí na poušti, pokoušeli Boha silného na pustinách.
15 Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
I dal jim, čehož se jim chtělo, a však dopustil hubenost na život jejich.
16 Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
Potom, když horlili proti Mojžíšovi v vojště, a Aronovi, svatému Hospodinovu,
17 Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
Otevřevši se země, požřela Dátana, a přikryla zběř Abironovu.
18 Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
A roznícen byl oheň na rotu jejich, plamen spálil bezbožníky.
19 Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
Udělali i tele na Orébě, a skláněli se slitině.
20 Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
A změnivše slávu svou v podobiznu vola, jenž jí trávu,
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
Zapomněli na Boha silného, spasitele svého, kterýž činil veliké věci v Egyptě.
22 Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
A předivné v zemi Chamově, přehrozné při moři Rudém.
23 Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
Pročež řekl, že je vypléní, kdyby se byl Mojžíš, vyvolený jeho, nepostavil v té mezeře před ním, a neodvrátil prchlivosti jeho, aby nehubil.
24 Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
Za tím zošklivili sobě zemi žádanou, nevěříce slovu jeho.
25 Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
A repcíce v staních svých, neposlouchali hlasu Hospodinova.
26 Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
A protož pozdvihl ruky své proti nim, aby je rozmetal po poušti,
27 Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
A aby rozptýlil símě jejich mezi pohany, a rozehnal je do zemí.
28 Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
Spřáhli se také byli s modlou Belfegor, a jedli oběti mrch.
29 Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
A tak dráždili Boha skutky svými, až se na ně obořila rána,
30 Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
Až se postavil Fínes, a pomstu vykonal, i přetržena jest rána ta.
31 Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
Což jest mu počteno za spravedlnost od národu do pronárodu, a až na věky.
32 Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
Opět ho byli popudili při vodách sváru, až se i Mojžíšovi zle stalo pro ně.
33 Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
Nebo k hořkosti přivedli ducha jeho, a pronesl ji rty svými.
34 Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
K tomu nevyplénili ani národů těch, o kterýchž jim byl Hospodin poručil,
35 Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
Ale směšujíce se s těmi národy, naučili se skutkům jejich,
36 Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
A sloužili modlám jejich, kteréž jim byly osídlem.
37 Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
Obětovali zajisté syny své a dcery své ďáblům.
38 Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
A vylili krev nevinnou, krev synů svých a dcer svých, kteréž obětovali trapidlům Kananejským, tak že poškvrněna jest země těmi vraždami.
39 Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
I zmazali se skutky svými, a smilnili činy svými.
40 Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
Protož rozpáliv se v prchlivosti Hospodin na lid svůj, v ošklivost vzal dědictví své.
41 Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
A vydal je v ruce pohanů. I panovali nad nimi ti, jenž je v nenávisti měli,
42 Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
A utiskali je nepřátelé jejich, tak že sníženi jsou pod ruku jejich.
43 Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
Mnohokrát je vysvobozoval, oni však popouzeli ho radou svou, pročež potlačeni jsou pro nepravost svou.
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
A však patřil na úzkost jejich, a slyšel křik jejich.
45 Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
Nebo se rozpomenul na smlouvu svou s nimi, a želel toho podlé množství milosrdenství svých,
46 Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
Tak že naklonil k nim lítostí všecky, kteříž je u vězení drželi.
47 Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
Zachovej nás, Hospodine Bože náš, a shromažď nás z těch pohanů, abychom slavili jméno tvé svaté, a chlubili se v chvále tvé.
48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
Požehnaný Hospodin Bůh Izraelský od věků až na věky. Na to rciž všecken lid: Amen, Halelujah.
