Psalmi 106
1 Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Aleluja! Hvalite Jahvu jer je dobar, jer je vječna ljubav njegova!
2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
Tko će izreć' djela moći Jahvine, tko li mu iskazat' sve pohvale?
3 Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
Blaženi što drže naredbe njegove i čine pravo u svako doba!
4 Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
Sjeti me se, Jahve, po dobroti prema svome puku, pohodi me spasenjem svojim
5 Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
da uživam sreću izabranih tvojih, da se radujem radosti naroda tvoga, da tvojom se baštinom ponosim.
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
Zgriješismo kao oci naši, činismo bezakonje, bezbožno radismo.
7 Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
Oci naši u Egiptu, nehajni za čudesa tvoja, ne spominjahu se velike ljubavi tvoje, već na Svevišnjeg digoše se na Crvenom moru.
8 Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
Al' on ih izbavi rad' imena svoga da pokaže silu svoju.
9 Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
Zapovjedi Crvenome moru, i presahnu ono, provede ih izmed valÄa kao kroz pustinju.
10 Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
Iz ruku mrzitelja njih izbavi, oslobodi iz ruku dušmana.
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
I prekriše vode neprijatelje njine, ne ostade nijednoga od njih.
12 Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
Vjerovahu riječima njegovim i hvale mu pjevahu.
13 Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
Zaboraviše brzo djela njegova, ne uzdaše se u volju njegovu.
14 Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
Pohlepi se daše u pustinji, iskušavahu Boga u samoći.
15 Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
I dade im što iskahu, al' u duše njine on groznicu posla.
16 Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
Zavidješe tada Mojsiju u taboru, Aronu, kog posveti Jahve.
17 Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
Otvori se zemlja, Datana proždrije, Abiramovo pokri mnoštvo.
18 Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
Oganj pade na sve mnoštvo njino i zlotvore plamen sažga.
19 Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
Načiniše tele na Horebu, klanjahu se liku od zlata slivenu.
20 Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
Zamijeniše Slavu svoju likom bika što proždire travu.
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
Zaboraviše Boga, koji ih izbavi u Egiptu znamenja čineći
22 Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
i čudesa u Kamovoj zemlji i strahote na Crvenome moru.
23 Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
Već namisli da ih satre, al' Mojsije, izabranik njegov, zauze se za njih da srdžbu mu odvrati, te ih ne uništi.
24 Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
Prezreše oni zemlju željkovanu ne vjerujuć' njegovoj riječi.
25 Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
Mrmljahu pod šatorima svojim, ne poslušaše glasa Jahvina.
26 Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
Zakle se tada podignutom rukom: sve će ih pokosit' u pustinji,
27 Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
potomstvo njino međ' narode razbacat', njih razasut' po zemljama.
28 Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
Posvetiše se Baal Peoru i jedoše žrtve bogova mrtvih.
29 Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
Razjariše ga nedjelima svojim, i on na njih pošast baci.
30 Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
Al' se Pinhas diže, sud izvrši i pošasti nesta tada.
31 Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
U zasluge to mu uđe u sva pokoljenja dovijeka.
32 Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
Razjariše ga opet kraj voda meripskih, i Mojsija zlo pogodi zbog njih,
33 Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
jer mu duh već ogorčiše, nesmotrenu riječ izusti.
34 Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
I ne istrijebiše naroda za koje im Jahve bješe naredio.
35 Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
S poganima miješahu se, naučiše djela njina.
36 Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
Štovahu likove njihove, koji im postaše zamka.
37 Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
Žrtvovahu sinove svoje i svoje kćeri zlodusima.
38 Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
Prolijevahu krv nevinu, krv sinova i kćeri svojih, koje žrtvovahu likovima kanaanskim. Zemlja bješe krvlju okaljana,
39 Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
djelima se svojim uprljaše, učiniše preljub svojim nedjelima.
40 Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
Na svoj narod Jahve srdžbom planu, zgadi mu se njegova baština.
41 Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
Predade ih u ruke pogana te vladahu njima mrzitelji njini.
42 Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
Mučili ih neprijatelji i tlačili rukom svojom.
43 Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
Prečesto ih izbavljaše, al' ga razjariše naumima svojim: pokošeni bjehu za bezakonja svoja.
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
On pogleda opet na nevolju njinu kad njihove molitve začu
45 Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
i sjeti se svog Saveza s njima, sažali se na njih u velikom milosrđu svome.
46 Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
Učini da nađu milost u onih što ih bjehu zarobili.
47 Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
Spasi nas, Jahve, Bože naš, i saberi nas od bezbožnih naroda da slavimo tvoje sveto ime, da se tvojom slavom ponosimo.
48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
Blagoslovljen Jahve, Bog Izraelov, od vijeka dovijeka! I sav narod neka kaže: “Amen! Aleluja!”
