Psalmi 106
1 Alleluja! Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir labs, un Viņa žēlastība paliek mūžīgi.
Hina Godema nodoma! Hina Godema nodone sia: ma! Bai E da noga: idafa, amola Ea asigi hou da mae fisili dialumu.
2 Kas var izteikt Tā Kunga varenos darbus un izstāstīt visu Viņa teicamo slavu?
Nowa da Ea gasa bagade hamoi amo adoma: bela: ? Nowa da Ema defele nodoma: bela: ?
3 Svētīgi tie, kas tiesu tur un dara taisnību vienmēr.
Nowa dunu ilia da Ea hamoma: ne sia: i amo nabawane hamosea, amola eso huluane moloi hou hamosea, ilia da hahawane gala.
4 Piemini mani, ak Kungs, pēc Sava labā prāta uz Saviem ļaudīm, piemeklē mani ar Savu pestīšanu;
Hina Gode! Di da Dia fi dunu fidisia amola ili gaga: sea, na mae gogolema!
5 Ka redzam labumu pie Taviem izredzētiem un priecājamies par Tavu ļaužu prieku un lielāmies ar Tavu īpašumu.
Na da Dia fi dunu ilia bagade gagui hou ba: ma: ne, amola ilia hahawane nodone hidasu hou amoma gilisima: ne, Dia logo doasima.
6 Mēs esam grēkojuši līdz ar saviem tēviem, esam noziegušies un bijuši bezdievīgi.
Ninia da ninia aowalali defele wadela: i hou hamoi. Ninia da baligiliwane wadela: le hamoi.
7 Mūsu tēvi Ēģiptē nelika vērā Tavus brīnumus, tie nepieminēja Tavu lielo žēlastību, bet bija pārgalvīgi jūrmalā pie niedru jūras.
Ninia aowalali da Idibidi soge ganodini, Gode Ea noga: idafa hamosu hou hame dawa: digi. E da eso bagohame ilima asigidafa hou hamoi. Be ilia amo gogolele, Maga: me Hano Wayabo Bagade amoga Gode Bagadedafa Ema odoga: gia: i.
8 Viņš tiem palīdzēja Sava vārda dēļ, ka tiem parādītu Savu varu.
Be Hina Gode Ea gasa bagade hou olelema: ne, Ea musa: ilegele sia: i defele, ili gaga: i.
9 Un Viņš rāja niedru jūru, ka tā sasīka, un Viņš vadīja caur dziļumiem kā pa tuksnesi.
E da Maga: me Hano Wayabo amo dogoa damuni hamoma: ne sia: beba: le, e da dogoa damuna asili, hafoga: i ba: i. E da amo hafoga: i logoga hano degema: ne, Ea fi dunu oule asi.
10 Un Viņš tos atpestīja no ienaidnieku rokas un tos atsvabināja no nīdētāju rokas.
E da ilia higabe ha lai dunu ili mae hasalasima: ne, gaga: i.
11 Ūdeņi apsedza viņu pretiniekus, ka neviens no tiem neatlika.
Be hano da ilima ha lai dunu huluane dedebole, ilia hano mai da: gini bogogia: i. Dunu afae esalebe hame ba: i.
12 Tad tie ticēja Viņa vārdiem, tie dziedāja Viņa slavu.
Amalalu, Hina Gode Ea fi dunu ilia da Ea ilegele sia: i huluane dafawaneyale dawa: i. Ilia da Ema nodone gesami hea: i.
13 Bet steigšus tie aizmirsa Viņa darbus, tie nenogaidīja Viņa nodomu;
Be ilia da hedolowane Ea ili fidi amo gogolei. Ilia da Ea fada: i sia: su mae oualigili, hedolowane ili hanaiga hamosu.
14 Bet kārot iekārojās tuksnesī un kārdināja Dievu tai posta vietā.
Ilia da hafoga: i soge ganodini, Gode Ea iabe mae dawa: le, baligili lamusa: hanai galu. Ilia Godema adoba: su hou hamoi.
15 Tad Viņš tiem deva pēc viņu kārības, bet darīja viņu dvēseles nīkstam.
Amaiba: le, E da ilia adole ba: i defele, ilima i. Be wadela: i olo bagade gilisili ilima i.
16 Un tie apskauda Mozu lēģerī un Āronu, Tā Kunga svēto.
Amo hafoga: i sogega, ilia da Mousese amola Elane (Hina Gode Ea hadigi hawa: hamosu dunu) elama mudasu.
17 Zeme atvērās un aprija Datanu un apklāja Abirama biedrus.
Amalalu, osobo bagade da eala asili, Da: ida: ne amola Abaila: me amola ea sosogo fi huluane, mogosali.
18 Un uguns iedegās viņu pulkā, liesma sadedzināja tos bezdievīgos.
Lalu da wadela: i dunu elama fa: no bobogesu, amo ilima sa: ili, ili nene dagoi.
19 Tie taisīja teļu Horebā un klanījās tās bildes priekšā,
Ilia da Sainai sogega, bulamagau gawali gouliga hamone, amoma nodone sia: ne gadosu.
20 Un pārvērsa savu godu par vērša ģīmi, kas ēd zāli.
Ilia da Gode Ea hadigi amoma nodone sia: su afadenene, bu ohe gisi nabe agoaila, amoma nodone sia: ne gadosu.
21 Viņi aizmirsa Dievu, savu Pestītāju, kas lielas lietas bija darījis Ēģiptes zemē,
Gode da Idibidi sogega gasa bagadewane hamobe hou, amoga ili gaga: i. Be ilia da amo gogolei.
22 Brīnumus Hama zemē, briesmīgus darbus pie niedru jūras.
Gode da Idibidi sogega hou noga: idafa hamoi. E da Maga: me Hano Wayabo amoga fofogadigisu musa: hame ba: su hou hamoi.
23 Tā ka Viņš nodomāja tos izdeldēt, ja Mozus, Viņa izredzētais, nebūtu stājies tai plaisumā Viņa priekšā, novērst Viņa bardzību, lai nesamaitātu.
Gode da Ea ilegei fi amo gugunufinisimusa: dawa: beba: le, Mousese da amo logo mae hamoma: ne ga: laligi.
24 Tie necienīja to jauko zemi, tie neticēja Viņa Vārdam,
Amalalu, Isala: ili dunu da Ga: ina: ne noga: idafa soge higa: i galu. Bai ilia da Gode Ea ilima hamomusa: ilegele sia: i, amo dafawaneyale hame dawa: i.
25 Bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
Ilia da ilia abula diasu ganodini esafula, egane sia: dalusu. Amola, Hina Gode Ea sia: hame nabasu.
26 Tāpēc Viņš pacēla pret tiem Savu roku, tos nosist tuksnesī
Amaiba: le, E da ilima sisasu gasa bagade sia: i. E da ili huluane hafoga: i soge ganodini fane legele,
27 Un nogāzt viņu dzimumu starp pagāniem un tos izkaisīt pa tām zemēm.
amola iligaga fifi mabe huluane, Gode Ea hou hame dawa: su dunu ilia soge ganodini afagogolesili, amogawi ilia huluane da bogogia: mu, E sia: i.
28 Tie pieķērās arī BaālPeoram un ēda mirušu upurus,
Amalalu, Bio goumi sogega, Gode Ea fi dunu da ogogosu ‘gode’ Ba: ilema nodone sia: ne gadosu hou, amoma gilisi. Ilia da gobele salasu ha: i manu, hame esalebe ogogosu ‘gode’ ilima iasu liligi, mai dagoi.
29 Un apkaitināja To Kungu ar saviem darbiem, ka mocība starp viņiem ielauzās.
Ilia da Hina Gode E bagade ougima: ne wadela: i hou bagade hamobeba: le, wadela: i olo bagade da ilima madelai.
30 Tad Pinehas cēlās un sodīja, un tā mocība mitējās.
Be Finia: se da wa: legadole, wadela: i hamosu dunuma se dabe iabeba: le, wadela: i olo da fisi ba: i.
31 Un tas viņam tapa pielīdzināts par taisnību uz bērnu bērniem mūžīgi.
Dunu ilia da Finia: se ea hamoi amo nodone dawa: sa, amola mae fisili eso huluane dawa: lalumu.
32 Un tie Viņu apkaitināja pie bāršanās ūdens, ka Mozum viņu dēļ ļaunums uzgāja.
Meliba hano bubuga: su amoga, Isala: ili dunu da bu Hina Gode ougima: ne hamoi. Amola ilia hamobeba: le, Mousese da se nabi.
33 Jo tie padarīja viņa sirdi rūgtu, ka viņš neapdomīgi runāja ar savām lūpām.
E da ilima ougiba: le, mae dawa: le, momabo sia: i
34 Tie arī neizdeldēja tās tautas, kā Tas Kungs tiem bija pavēlējis;
Hina Gode da Isala: ili dunuma, ilia Godema higa: i dunu medole legema: ne sia: i. Be ilia da amo dunu hame medole legei.
35 Bet tie sajaucās ar pagāniem un mācījās viņu darbus;
Be ilia da amo dunuma gilisili, uda lasu hou hamosu, amola ilia ogogosu ‘gode’ ilima nodone sia: ne gadosu hou lalegagui.
36 Un kalpoja viņu elkiem, un tie viņiem palika par valgu.
Gode Ea fi dunu da ogogosu loboga hamoi ‘gode’ ilima nodone sia: ne gadobeba: le, ilia da gugunufinisi dagoi ba: i.
37 Pat savus dēlus un savas meitas tie upurēja nešķīstiem gariem,
Ilia da Ga: ina: ne ogogosu loboga hamoi ‘gode’ ilia oloda da: iya, ilisu dunu mano amola uda mano gobele salasu.
38 Un izlēja nenoziedzīgas asinis, savu dēlu un savu meitu asinis, ko tie upurēja Kanaāna elkiem, tā ka zeme tapa apgānīta caur asins vainām.
Ilia da mano, amo da wadela: le hame hamoi, amo udigili medole lelegei. Amaiba: le, soge huluane da ledo hamoi dagoi ba: i.
39 Un tie sagānījās ar saviem darbiem un maukoja ar savām darīšanām.
Ilia da wadela: le hamoiba: le, nigima: agoai ba: i. Amola ilia Godema baligi fa: su.
40 Par to Tas Kungs ļoti iedusmojās pret Saviem ļaudīm un turēja par negantību Savu īpašumu;
Amaiba: le, Hina Gode da Ea fi dunuma ougi galu. E da ili bagadedafa higasu.
41 Un Viņš tos nodeva pagānu rokā, un viņu nīdētāji par tiem valdīja.
E da ili Gode Ea hou hame dawa: dunu banenesima: ne, ilima yolesi. Amola ilima ha lai dunu fawane da ili ouligi.
42 Un viņu ienaidnieki tos apbēdināja un tos pazemoja apakš savas rokas.
Ilima ha lai dunu da ili banenesi. Amola Isala: ili dunu da ilima ha lai dunu, amo ilia hamoma: ne sia: be fawane nabawane hamoi.
43 Viņš tos izglāba daudzkārt, taču tie Viņu apkaitināja ar savu padomu un iznīka savu noziegumu dēļ.
Eso bagohame, Hina Gode da Ea fi dunu gaga: su. Be ilia da Ema odoga: su fawane hamoi, amola bu baligiliwane wadela: le hamosu.
44 Bet Viņš uzlūkoja viņu bēdas un dzirdēja viņu kliegšanu,
Be ilia da se nabawane Ema digini wele sia: beba: le, E da ilia wele sia: be nabi, amola ilia se nabasu asigiwane ba: i.
45 Un pieminēja viņu labad Savu derību, un Viņam bija žēl pēc Savas lielās žēlastības,
E da ilima asigiba: le, E da Ea musa: gousa: su ilima hamoi, amo bu dawa: i. Ea asigidafa hou da bagadeba: le, E da ilima se dabe ianoba amo yolesi.
46 Un lika tiem atrast sirds žēlastību pie visiem, kas tos turēja cietumā.
Gode da Isala: ili dunu ilima banenesisu dunu ilia asigi dawa: su afadenene, ilia da bu Isala: ili dunuma asigisu.
47 Atpestī mūs, Kungs, mūsu Dievs, un sapulcini mūs no tiem pagāniem, ka mēs pateicamies Tavam svētam vārdam un lielāmies ar Tavu slavu.
Hina Gode! Ninia Gode! Nini gaga: ma! Ninia da fifi asi gala amo ganodini esala, amoga nini Isala: ili sogega buhagimusa: oule misa. Amasea, ninia da Dia Hadigi Dio amoma nodone sia: mu.
48 Slavēts lai ir Tas Kungs, Israēla Dievs, mūžīgi mūžam, un visi ļaudis lai saka: Āmen! Alleluja.
Hina Godema nodoma! Isala: ili ilia Godema nodoma! Wali amola eso huluane mae fisili, Ema nodone sia: nanoma! Dunu huluane da “Ama” sia: ma: ma. Hina Godema nodoma!
