Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Hvalite Gospoda; glasite ime njegovo; javljajte po narodima djela njegova.
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Pjevajte mu i slavite ga; kazujte sva èudesa njegova.
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
Hvalite se svetijem imenom njegovijem; nek se veseli srce onijeh koji traže Gospoda.
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Tražite Gospoda i silu njegovu, tražite lice njegovo bez prestanka.
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Pamtite èudesa njegova koja je uèinio, znake njegove i sudove usta njegovijeh.
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
Sjeme Avramovo sluge su njegove, sinovi Jakovljevi izbrani njegovi.
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
On je Gospod Bog naš, po svoj su zemlji sudovi njegovi.
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
Pamti uvijek zavjet svoj, rijeè, koju je dao na tisuæu koljena,
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
Što je zavjetovao Avramu, i za što se kleo Isaku.
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
To je postavio Jakovu za zakon, i Izrailju za zavjet vjeèni,
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
Govoreæi: tebi æu dati zemlju Hanansku u našljedni dio.
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
Tada ih još bijaše malo na broj, bijaše ih malo, i bjehu došljaci.
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
Iðahu od naroda do naroda, iz jednoga carstva k drugome plemenu.
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
Ne dade nikome da im naudi, i karaše za njih careve:
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
“Ne dirajte u pomazanike moje, i prorocima mojim ne èinite zla.”
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
I pusti glad na onu zemlju; i potr sav hljeb što je za hranu.
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
Posla pred njima èovjeka; u roblje prodan bi Josif.
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
Okovima stegoše noge njegove, gvožðe tištaše dušu njegovu,
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
Dok se steèe rijeè njegova, i rijeè Gospodnja proslavi ga.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Posla car i odriješi ga; gospodar nad narodima, i pusti ga.
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
Postavi ga gospodarem nad domom svojim, i zapovjednikom nad svijem što imaše.
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
Da vlada nad knezovima njegovijem po svojoj volji, i starješine njegove urazumljuje.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Tada doðe Izrailj u Misir, i Jakov se preseli u zemlju Hamovu.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
I namnoži Bog narod svoj i uèini ga jaèega od neprijatelja njegovijeh.
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
Prevrnu se srce njihovo te omrznuše na narod njegov, i èiniše lukavstvo slugama njegovijem.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Posla Mojsija, slugu svojega, Arona izbranika svojega.
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
Pokazaše meðu njima èudotvornu silu njegovu i znake njegove u zemlji Hamovoj.
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Pusti mrak i zamraèi, i ne protiviše se rijeèi njegovoj.
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
Pretvori vodu njihovu u krv, i pomori ribu njihovu.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
Provre zemlja njihova žabama, i klijeti careva njihovijeh.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
Reèe, i doðoše bubine, uši po svijem krajevima njihovijem.
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
Mjesto dažda posla na njih grad, živi oganj na zemlju njihovu.
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
I pobi èokote njihove i smokve njihove, i potr drveta u krajevima njihovijem.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
Reèe, i doðoše skakavci i gusjenice nebrojene;
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
I izjedoše svu travu po zemlji njihovoj, i pojedoše rod u polju njihovu.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
I pobi sve prvence u zemlji njihovoj, prvine svakoga truda njihova.
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Izvede Izrailjce sa srebrom i zlatom, i ne bješe sustala u plemenima njihovijem.
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Obradova se Misir izlasku njihovu, jer strah njihov bješe na nj pao.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Razastrije im oblak za pokrivaè, i oganj da svijetli noæu.
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
Moliše, i posla im prepelice, i hljebom ih nebeskim hrani.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
Otvori kamen i proteèe voda, rijeke protekoše po suhoj pustinji.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
Jer se opominjaše svete rijeèi svoje k Avramu, sluzi svojemu.
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
I izvede narod svoj u radosti, izbrane svoje u veselju.
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
I dade im zemlju naroda i trud tuðinaca u našljedstvo.
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
Da bi èuvali zapovijesti njegove, i zakone njegove pazili. Aliluja.
