Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Prisa Herren, kalla på hans namn! Kunngjer millom folkeslagi hans storverk!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Syng for honom, syng honom lov! tala um alle hans under.
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
Rosa dykk av hans heilage namn, hjarta glede seg hjå deim som søkjer Herren!
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Spør etter Herren og hans magt, søk hans åsyn alltid!
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Kom i hug hans under som han hev gjort, hans undergjerningar og domsordi frå hans munn,
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
de, etterkomarar av Abraham, hans tenar, søner åt Jakob, hans utvalde!
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
Han er Herren, vår Gud, yver all jordi gjeng hans domar.
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
Han kjem æveleg i hug si pakt, det ord han sette fast for tusund ætter,
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
den pakt han gjorde med Abraham, og sin eid til Isak;
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
og han gjorde det til ein rett for Jakob, for Israel ei æveleg pakt,
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
med di han sagde: «Deg vil eg gjeva Kana’ans land til arvlut.»
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
Då dei var ein liten flokk, få og framande der,
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
og dei vandra frå folk til folk, frå eitt rike til eit anna folk,
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
let han ingen mann få gjera valdsverk mot deim, og han refste kongar for deira skuld:
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
«Rør ikkje dei eg hev salva, og gjer ikkje vondt med mine profetar!»
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
Og han kalla hunger inn yver landet, kvar studnad av brød braut han sund.
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
Han sende ein mann fyre deim, til træl vart Josef seld.
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
Dei plåga hans føter i lekkjor, i jarn vart han lagd,
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
til den tid då hans ord slo til, då Herrens ord viste at han var uskuldig.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Då sende kongen bod og løyste honom, Herren yver folkeslag gav honom fri.
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
Han sette honom til herre yver sitt hus, til å råda yver all hans eigedom;
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
so han skulde binda hans hovdingar etter sin vilje og læra hans eldste visdom.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Og Israel kom til Egyptarland, og Jakob budde som gjest i Khams land.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Og han let folket sitt aukast mykje og gjorde det sterkare enn fiendarne.
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
Deira hjarto vende han um, so dei hata hans folk og lagde løynderåder upp mot hans tenarar.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Han sende Moses, sin tenar, Aron som han hadde valt ut.
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
Dei gjorde hans teikn imillom deim og under i Khams land.
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Han sende myrker og gjorde det myrkt, og dei var ikkje ulyduge imot hans ord.
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
Han gjorde vatni deira til blod, og han drap deira fiskar.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
Deira land kom til å kreka av froskar, jamvel i salarne til deira kongar.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
Han tala, og det kom flugesvermar og my i heile landet deira.
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
Han gav deim hagl for regn, logande eld i landet deira,
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
og han slo ned deira vintre og fiketre og braut trei sund i landet deira.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
Han tala, og det kom engsprettor og grashoppar i uteljande mengd,
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
og dei åt upp all grode i deira land, og dei åt upp frukti av marki deira.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
Og han slo alt fyrstefødt i landet deira, fyrstegrøda av all deira kraft.
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Og han førde deim ut med sylv og gull, og det var ingen i hans ætter som snåva.
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Egyptarland gledde seg då dei drog ut; for rædsla for deim hadde falle yver deim.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Han breidde ut ei sky til skyggje og eld til å lysa um natti.
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
Dei kravde, og han let vaktlar koma, og med himmelbrød metta han deim.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
Han opna berget og vatn rann ut, det gjekk som ei elv gjenom turrlendet.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
For han kom i hug sitt heilage ord, Abraham, sin tenar,
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
og han førde sitt folk ut med gleda, sine utvalde med fagnadrop,
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
og han gav deim landi åt heidningarne, og folkeslags arbeid tok dei til eigedom,
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
at dei skulde halda hans fyresegner og taka vare på hans lover. Halleluja!
