Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Pris Herren, påkall hans navn, kunngjør blandt folkene hans store gjerninger!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Syng for ham, lovsyng ham, grund på alle hans undergjerninger!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
Ros eder av hans hellige navn! Deres hjerte glede sig som søker Herren!
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Spør efter Herren og hans makt, søk hans åsyn all tid!
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Kom i hu hans undergjerninger som han har gjort, hans undere og hans munns dommer,
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
I, hans tjener Abrahams avkom, Jakobs barn, hans utvalgte!
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
Han er Herren vår Gud, hans dommer er over all jorden.
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
Han kommer evindelig sin pakt i hu, det ord han fastsatte for tusen slekter,
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
den pakt han gjorde med Abraham, og sin ed til Isak;
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
og han stadfestet den som en rett for Jakob, som en evig pakt for Israel,
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
idet han sa: Dig vil jeg gi Kana'ans land til arvelodd.
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
Da de var en liten flokk, få og fremmede der,
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
og vandret fra folk til folk, fra et rike til et annet folk,
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
tillot han ikke noget menneske å gjøre vold imot dem, og han straffet konger for deres skyld:
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
Rør ikke ved mine salvede, og gjør ikke mine profeter noget ondt!
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
Og han kalte hunger inn over landet, han brøt sønder hver støtte av brød.
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
Han sendte en mann foran dem, til træl blev Josef solgt.
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
De plaget hans føtter med lenker, hans sjel kom i jern,
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
inntil den tid da hans ord slo til, da Herrens ord viste hans uskyld.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Da sendte kongen bud og lot ham løs, herskeren over folkeslag gav ham fri.
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
Han satte ham til herre over sitt hus og til hersker over alt sitt gods,
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
forat han skulde binde hans fyrster efter sin vilje og lære hans eldste visdom.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Så kom Israel til Egypten, og Jakob bodde som fremmed i Kams land.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Og han gjorde sitt folk såre fruktbart og gjorde det sterkere enn dets motstandere.
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
Han vendte deres hjerte til å hate hans folk, til å gå frem med svik mot hans tjenere.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Han sendte Moses, sin tjener, Aron som han hadde utvalgt.
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
De gjorde hans tegn iblandt dem og undere i Kams land.
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Han sendte mørke og gjorde det mørkt, og de var ikke gjenstridige mot hans ord.
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
Han gjorde deres vann til blod, og han drepte deres fisker.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
Deres land vrimlet av frosk, endog i deres kongers saler.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
Han talte, og det kom fluesvermer, mygg innen hele deres landemerke.
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
Han gav dem hagl for regn, luende ild i deres land,
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
og han slo ned deres vintrær og deres fikentrær, og brøt sønder trærne innen deres landemerke.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
Han talte, og det kom gresshopper og gnagere uten tall,
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
og de åt op hver urt i deres land, og de åt op frukten på deres mark.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
Og han slo alt førstefødt i deres land, førstegrøden av all deres kraft.
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Og han førte dem ut med sølv og gull, og det fantes ingen i hans stammer som snublet.
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Egypten gledet sig da de drog ut; for frykt for dem var falt på dem.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Han bredte ut en sky til dekke og ild til å lyse om natten.
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
De krevde, og han lot vaktler komme og mettet dem med himmelbrød.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
Han åpnet klippen, og det fløt vann; det løp gjennem det tørre land som en strøm.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
For han kom i hu sitt hellige ord, Abraham, sin tjener,
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
og han førte sitt folk ut med glede, sine utvalgte med fryderop,
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
og han gav dem hedningefolks land, og hvad folkeslag med møie hadde vunnet, tok de til eie,
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
forat de skulde holde hans forskrifter og ta vare på hans lover. Halleluja!
