Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Danket dem HERRN, ruft seinen Namen an, macht unter den Völkern seine Taten bekannt!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Singet vor ihm, spielet vor ihm, redet von allen seinen Wundern!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
Rühmet euch seines heiligen Namens! Es freue sich das Herz derer, die den HERRN suchen!
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Fragt nach dem HERRN und nach seiner Macht, suchet sein Angesicht allezeit!
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Gedenket seiner Wunder, die er getan, seiner Zeichen und der Urteile seines Mundes!
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
O Same Abrahams, seines Knechtes, o ihr Söhne Jakobs, seine Auserkorenen!
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
Er, der HERR, ist unser Gott; auf der ganzen Erde gilt sein Recht.
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
Er gedenkt auf ewig an seinen Bund, an das Wort, das er tausend Geschlechtern befohlen hat;
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
[des Bundes, ] den er mit Abraham geschlossen, seines Eides, den er Isaak geschworen hat.
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
Er stellte ihn auf für Jakob als Satzung, für Israel als ewigen Bund,
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
da er sprach: «Dir gebe ich das Land Kanaan als euer Erbteil»,
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
da sie noch leicht zu zählen waren, gar wenige und Fremdlinge darin,
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
und wandern mußten von einem Volk zum andern und von einem Königreich zum andern.
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
Er ließ sie von keinem Menschen bedrücken und züchtigte Könige um ihretwillen:
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
«Tastet meine Gesalbten nicht an und tut meinen Propheten kein Leid!»
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
Und er rief eine Hungersnot herbei über das Land und zerschlug jegliche Stütze an Brot.
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
Er sandte einen Mann vor ihnen her, Joseph ward zum Sklaven verkauft!
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
Sie zwangen seinen Fuß in einen Stock; seine Seele geriet in Fesseln;
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
bis zur Zeit, da sein Wort eintraf und der Ausspruch des HERRN ihn geläutert hatte.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Der König sandte hin und befreite ihn; der die Völker beherrschte, ließ ihn los.
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
Er setzte ihn zum Herrn über sein Haus und zum Herrscher über alle seine Güter,
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
daß er seine Fürsten nach Belieben binde und seine Ältesten unterweise.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Da zog Israel nach Ägypten, und Jakob wurde ein Fremdling im Lande Hams.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Und er machte sein Volk sehr fruchtbar und ließ es zahlreicher werden als seine Dränger.
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
Er wandte ihr Herz, sein Volk zu hassen, arglistig zu handeln an seinen Knechten.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Er sandte Mose, seinen Knecht, Aaron, den er erwählt hatte.
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
Die verrichteten seine Zeichen unter ihnen und taten Wunder im Lande Hams.
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Er sandte Finsternis, und es ward Nacht, damit sie seinen Worten nicht widerstreben möchten.
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
Er verwandelte ihre Gewässer in Blut und tötete ihre Fische;
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
ihr Land wimmelte von Fröschen bis in die Gemächer ihrer Könige.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
Er sprach; und es kamen Fliegenschwärme, Mücken in alle ihre Grenzen.
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
Er gab ihnen Hagel statt Regen, Feuerflammen auf ihr Land;
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
und er schlug ihre Weinstöcke und Feigenbäume und zerbrach die Bäume in ihrem Land.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
Er sprach; da kamen Heuschrecken und Käfer ohne Zahl,
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
die fraßen alles Kraut im Lande und verzehrten ihre Feldfrüchte.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
Und er schlug alle Erstgeburt in ihrem Lande, alle Erstlinge ihrer Kraft.
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Aber sie ließ er ausziehen mit Silber und Gold, und es war kein Strauchelnder unter ihren Stämmen.
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Ägypten war froh, daß sie gingen; denn der Schrecken vor ihnen war auf sie gefallen.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Er breitete vor ihnen eine Wolke aus zur Decke und Feuer, um die Nacht zu erleuchten.
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
Sie forderten; da ließ er Wachteln kommen und sättigte sie mit Himmelsbrot.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
Er öffnete den Felsen; da floß Wasser heraus; es floß ein Bach in der Wüste.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
Denn er gedachte an sein heiliges Wort, an Abraham, seinen Knecht.
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
Er ließ sein Volk ausziehen mit Freuden, mit Jubel seine Auserwählten.
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
Und er gab ihnen die Länder der Heiden; und woran die Völker sich abgemüht hatten, das nahmen sie in Besitz;
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
auf daß sie seine Satzungen halten und seine Lehren bewahren möchten. Hallelujah!
