Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Preiset den HERRN, ruft seinen Namen an, macht seine Taten unter den Völkern bekannt!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Singt ihm, spielet ihm, redet von all seinen Wundern!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
Rühmt euch seines heiligen Namens! Es mögen herzlich sich freun, die da suchen den HERRN!
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Fragt nach dem HERRN und seiner Stärke, suchet sein Angesicht allezeit!
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Gedenkt seiner Wunder, die er getan, seiner Zeichen und der Urteilssprüche seines Mundes,
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
ihr Kinder Abrahams, seines Knechtes, ihr Söhne Jakobs, seine Erwählten!
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
Er, der HERR, ist unser Gott, über die ganze Erde ergehen seine Gerichte.
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
Er gedenkt seines Bundes auf ewig, des Wortes, das er geboten auf tausend Geschlechter,
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
(des Bundes) den er mit Abraham geschlossen, und des Eides, den er Isaak geschworen,
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
den für Jakob er als Satzung bestätigt und für Israel als ewigen Bund,
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
da er sprach: »Dir will ich Kanaan geben, das Land, das ich euch als Erbbesitztum zugeteilt!«
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
Damals waren sie noch ein kleines Häuflein, gar wenige und nur Gäste im Lande;
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
sie mußten wandern von Volk zu Volk, von einem Reich zur andern Völkerschaft;
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
doch keinem gestattete er, sie zu bedrücken, ja Könige strafte er ihretwillen:
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
»Tastet meine Gesalbten nicht an und tut meinen Propheten nichts zuleide!«
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
Dann, als er Hunger ins Land ließ kommen und jegliche Stütze des Brotes zerbrach,
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
da hatte er schon einen Mann vor ihnen her gesandt: Joseph, der als Sklave verkauft war.
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
Man hatte seine Füße gezwängt in den Stock, in Eisen(-fesseln) war er gelegt,
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
bis zu der Zeit, wo seine Weissagung eintraf und der Ausspruch des HERRN ihn als echt erwies.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Da sandte der König und ließ ihn entfesseln, der Völkergebieter, und machte ihn frei;
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
er bestellte ihn über sein Haus zum Herrn, zum Gebieter über sein ganzes Besitztum;
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
er sollte über seine Fürsten schalten nach Belieben und seine höchsten Beamten Weisheit lehren.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
So kam denn Israel nach Ägypten, und Jakob weilte als Gast im Lande Hams.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Da machte Gott sein Volk gar fruchtbar und ließ es stärker werden als seine Bedränger;
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
er wandelte ihren Sinn, sein Volk zu hassen und Arglist an seinen Knechten zu üben.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Dann sandte er Mose, seinen Knecht, und Aaron, den er erkoren;
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
die richteten seine Zeichen unter ihnen aus und die Wunder im Lande Hams:
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Er sandte Finsternis und ließ es dunkel werden; doch sie achteten nicht auf seine Worte;
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
er verwandelte ihre Gewässer in Blut und ließ ihre Fische sterben;
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
es wimmelte ihr Land von Fröschen bis hinein in ihre Königsgemächer;
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
er gebot, da kamen Bremsenschwärme, Stechfliegen über ihr ganzes Gebiet;
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
er gab ihnen Hagelschauer als Regen, sandte flammendes Feuer in ihr Land;
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
er schlug ihre Reben und Feigenbäume und zerbrach die Bäume in ihrem Gebiet;
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
er gebot, da kamen die Heuschrecken und die Grillen in zahlloser Menge,
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
die verzehrten alle Gewächse im Land und fraßen die Früchte ihrer Felder.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
Dann schlug er alle Erstgeburt im Lande, die Erstlinge all ihrer Manneskraft.
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Nun ließ er sie ausziehn mit Silber und Gold, und kein Strauchelnder war in seinen Stämmen;
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Ägypten war ihres Auszugs froh, denn Angst vor ihnen hatte sie befallen.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Er breitete Gewölk aus als Decke und Feuer, um ihnen die Nacht zu erhellen;
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
auf Moses Bitte ließ er Wachteln kommen und sättigte sie mit Himmelsbrot;
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
er spaltete einen Felsen: da rannen Wasser und flossen durch die Steppen als Strom;
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
denn er gedachte seines heiligen Wortes, dachte an Abraham, seinen Knecht.
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
So ließ er sein Volk in Freuden ausziehn, unter Jubel seine Erwählten;
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
dann gab er ihnen die Länder der Heiden, und was die Völker erworben, das nahmen sie in Besitz,
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
auf daß sie seine Gebote halten möchten und seine Gesetze bewahrten. Halleluja!
