Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Danket dem HERRN und predigt seinen Namen; verkündigt sein Tun unter den Völkern!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Singet von ihm und lobet ihn; redet von allen seinen Wundern!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
Rühmet seinen heiligen Namen; es freue sich das Herz derer, die den HERRN suchen!
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Fraget nach dem HERRN und nach seiner Macht, suchet sein Antlitz allewege!
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Gedenket seiner Wunderwerke, die er getan hat, seiner Wunder und der Gerichte seines Mundes,
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
ihr, der Same Abrahams, seines Knechtes, ihr Kinder Jakobs, seine Auserwählten!
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
Er ist der HERR, unser Gott; er richtet in aller Welt.
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
Er gedenkt ewiglich an seinen Bund, des Wortes, das er verheißen hat auf tausend Geschlechter,
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
den er gemacht hat mit Abraham, und des Eides mit Isaak;
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
und stellte es Jakob zu einem Rechte und Israel zum ewigen Bunde
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
und sprach: “Dir will ich das Land Kanaan geben, das Los eures Erbes,”
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
da sie wenig und gering waren und Fremdlinge darin.
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
Und sie zogen von Volk zu Volk, von einem Königreich zum andern Volk.
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
Er ließ keinen Menschen ihnen Schaden tun und strafte Könige um ihretwillen.
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
“Tastet meine Gesalbten nicht an und tut meinen Propheten kein Leid!”
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
Und er ließ Teuerung ins Land kommen und entzog allen Vorrat des Brots.
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
Er sandte einen Mann vor ihnen hin; Joseph ward zum Knecht verkauft.
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
Sie zwangen seine Füße in den Stock, sein Leib mußte in Eisen liegen,
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
bis daß sein Wort kam und die Rede des HERRN ihn durchläuterte.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Da sandte der König hin und ließ ihn losgeben; der HERR über Völker hieß ihn herauslassen.
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
Er setzte ihn zum Herrn über sein Haus, zum Herrscher über alle seine Güter,
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
daß er seine Fürsten unterwiese nach seiner Weise und seine Ältesten Weisheit lehrte.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Und Israel zog nach Ägypten, und Jakob ward ein Fremdling im Lande Hams.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Und er ließ sein Volk sehr wachsen und machte sie mächtiger denn ihre Feinde.
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
Er verkehrte jener Herz, daß sie seinem Volk gram wurden und dachten, seine Knechte mit List zu dämpfen.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Er sandte seinen Knecht Mose, Aaron, den er erwählt hatte.
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
Dieselben taten seine Zeichen unter ihnen und seine Wunder im Lande Hams.
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Er ließ Finsternis kommen und machte es finster; und sie waren nicht ungehorsam seinen Worten.
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
Er verwandelte ihre Wasser in Blut und tötete ihre Fische.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
Ihr Land wimmelte Frösche heraus in den Kammern ihrer Könige.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
Er sprach: da kam Ungeziefer, Stechmücken in all ihr Gebiet.
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
Er gab ihnen Hagel zum Regen, Feuerflammen in ihrem Lande
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
und schlug ihre Weinstöcke und Feigenbäume und zerbrach die Bäume in ihrem Gebiet.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
Er sprach: da kamen Heuschrecken und Käfer ohne Zahl.
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
Und sie fraßen alles Gras in ihrem Lande und fraßen die Früchte auf ihrem Felde.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
Er schlug alle Erstgeburt in Ägypten, alle Erstlinge ihrer Kraft.
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Und er führte sie aus mit Silber und Gold; und war kein Gebrechlicher unter ihren Stämmen.
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Ägypten ward froh, daß sie auszogen; denn ihre Furcht war auf sie gefallen.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Er breitete eine Wolke aus zur Decke und ein Feuer, des Nachts zu leuchten.
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
Sie baten: da ließ er Wachteln kommen; und er sättigte sie mit Himmelsbrot.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
Er öffnete den Felsen: da floß Wasser heraus, daß Bäche liefen in der dürren Wüste.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
Denn er gedachte an sein heiliges Wort, das er Abraham, seinem Knecht, hatte geredet.
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
Also führte er sein Volk in Freuden und seine Auserwählten in Wonne
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
und gab ihnen die Länder der Heiden, daß sie die Güter der Völker einnahmen,
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
auf daß sie halten sollten seine Rechte und sein Gesetze bewahren. Halleluja!
