Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Dem Herrn sagt Dank! Verherrlicht seinen Namen! Macht seine Taten den Nationen kund!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Lobsingt von ihm! Lobt ihn! Erzählt von seinen Wundern all!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
In seinem heiligen Namen rühmet euch! Von Herzen freue sich, wer nach dem Herrn sucht!
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Verlanget nach dem Herrn und seiner Herrlichkeit! Stets sucht sein Angesicht!
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Gedenkt der Wunder, die er tat, der Zeichen, seiner Richtersprüche!
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
Geschlecht du, seines Knechtes Abraham, ihr Söhne Jakobs, seines Auserwählten! -
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
Der Herr ist unser Gott, und auf der ganzen Erde gelten seine Urteilssprüche.
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
In Ewigkeit gedenkt er seines Bundes und seines Wortes, das er sprach, ins tausendste Geschlecht,
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
des Bunds, den er mit Abraham geschlossen für Israel als einen ewigen Bund,
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
den er für Jakob als ein Recht bestätigt, und seines Eides, den er Isaak zugeschworen.
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
"Dir", sprach er, "geb' ich Kanaan, als euer zugemessen Erbe." -
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
Noch klein war damals ihre Zahl, noch winzig klein und fremd darin.
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
Sie wanderten von einem Heidenvolk zum andern, von einem Reich zu einer andern Nation.
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
Er gab nicht zu, daß jemand sie bedrückte; er warnte ihretwegen Könige:
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
"Vergreift euch nicht an den von mir Gesalbten! Fügt keinen Schaden meinen Sehern zu!" -
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
Er rief alsdann ins Land den Hunger, jedwede Brotesstütze brechend.
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
Er sandte einen Mann vor ihnen her; zum Sklaven ward Joseph verkauft.
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
in Fesseln zwang man seine Füße; in Eisen ward sein Hals gelegt,
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
bis in Erfüllung ging, was er verheißen, und ihn der Spruch des Herrn bewährte.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Da ließ der König ihn entfesseln; der Völkerherrscher ließ ihn frei.
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
Er machte ihn zum Herrn in seinem Hause und zum Verwalter über all sein Gut,
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
daß er nach seinem Sinne seine Fürsten lenkte und seine Ältesten belehrte. -
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Alsdann kam nach Ägypten Israel, und Jakob ward ein Gast im Lande Chams.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Er machte fruchtbar dort sein Volk, für seine Feinde allzu zahlreich.
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
Nun wandte er ihr Herz zum Hasse wider Gottes Volk, zur Arglist gegen seine Diener.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Er sandte Moses, seinen Diener, und Aaron, den er sich erkoren.
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
Sie zeigten ihnen seine Wunder und taten Zeichen in dem Lande Chams.
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Er sandte Finsternis, und dunkel ward's; doch achteten sie nicht auf seinen Wink.
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
Er wandelte in Blut ihr Wasser, und ihre Fische ließ er sterben.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
Er ließ ihr Land von Fröschen wimmeln bis in die Kammern ihrer Könige.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
Er sprach; da kam ein Fliegenschwarm und Mücken in ihr ganz Gebiet.
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
Für Regen gab er ihnen Hagel und Feuerflammen auf ihr Land,
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
schlug ihren Weinstock, ihren Feigenbaum darnieder. zersplitterte die Bäume all in ihren Grenzen.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
Er sprach; da kamen Heuschrecken und Ungeziefer ohne Zahl.
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
Sie fraßen alles Gras in ihrem Land und fraßen ihre Feldfrucht ab.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
In ihrem Lande schlug er alle Erstgeburt, die Erstlinge all ihrer Kraft. -
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Er führte sie mit Gold und Silber aus dem Lande, und unter seinen Stämmen war kein Müder.
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Ägypten ward ob ihres Wegzugs froh; denn Angst vor ihnen hatte sie befallen.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Er breitete zum Schirme eine Wolke aus und Feuer, um bei Nacht zu leuchten.
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
Auf ihre Bitte ließ er Wachteln kommen und schenkte ihnen Himmelsspeise zur Genüge.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
Er öffnete den Fels, daß Wasser flossen, in dürrem Lande Ströme rieselten.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
Denn er gedachte seines heiligen Wortes und seines Dieners Abraham.
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
So führte er sein Volk mit Jubel fort, mit Jauchzen seine Auserwählten.
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
Der Heiden Länder gab er ihnen, ließ sie die Frucht des Völkerfleißes erben,
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
auf daß sie seine Rechte hielten, und seine Lehren treu bewahrten. Alleluja!
