Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Preiset Jehova, rufet an seinen Namen, machet kund unter den Völkern seine Taten!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Singet ihm, singet ihm Psalmen; sinnet über alle seine Wunderwerke!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
Rühmet euch seines heiligen Namens! Es freue sich das Herz derer, die Jehova suchen!
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Trachtet nach Jehova und seiner Stärke, suchet sein Angesicht beständig!
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Gedenket seiner Wunderwerke, die er getan hat, seiner Wunderzeichen und der Gerichte seines Mundes!
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
Du Same Abrahams, seines Knechtes, ihr Söhne Jakobs, seine Auserwählten!
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
Er, Jehova, ist unser Gott; seine Gerichte sind auf der ganzen Erde.
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
Er gedenkt ewiglich seines Bundes, des Wortes, das er geboten hat auf tausend Geschlechter hin,
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
Den er gemacht hat mit Abraham, und seines Eides, den er Isaak geschworen hat.
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
Und er stellte ihn Jakob zur Satzung, Israel zum ewigen Bunde,
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
indem er sprach: Dir will ich das Land Kanaan geben als Schnur eures Erbteils;
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
als sie ein zählbares Häuflein waren, gar wenige und Fremdlinge darin;
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
und als sie wanderten von Nation zu Nation, von einem Reiche zu einem anderen Volke.
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
Er ließ keinem Menschen zu, sie zu bedrücken, und ihretwegen strafte er Könige:
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
“Tastet meine Gesalbten nicht an, und meinen Propheten tut nichts Übles!”
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
Und er rief eine Hungersnot über das Land herbei; jede Stütze des Brotes zerbrach er.
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
Er sandte einen Mann vor ihnen her, Joseph wurde zum Knechte verkauft.
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
Man preßte seine Füße in den Stock, er kam in das Eisen.
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
Bis zur Zeit, da sein Wort eintraf; das Wort Jehovas läuterte ihn.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Der König sandte hin und ließ ihn los, der Herrscher über Völker, und befreite ihn;
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
er setzte ihn zum Herrn über sein Haus, und zum Herrscher über all sein Besitztum,
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
um seine Fürsten zu fesseln nach seiner Lust, und daß er seine Ältesten Weisheit lehre.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Und Israel kam nach Ägypten, und Jakob hielt sich auf im Lande Hams.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Und er machte sein Volk sehr fruchtbar, und machte es stärker als seine Bedränger.
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
Er wandelte ihr Herz, sein Volk zu hassen, Arglist zu üben an seinen Knechten.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Er sandte Mose, seinen Knecht, Aaron, den er auserwählt hatte.
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
Sie taten unter ihnen seine Zeichen, und Wunder im Lande Hams.
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Er sandte Finsternis und machte finster; und sie waren nicht widerspenstig gegen seine Worte.
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
Er verwandelte ihre Wasser in Blut, und ließ sterben ihre Fische.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
Es wimmelte ihr Land von Fröschen, in den Gemächern ihrer Könige.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
Er sprach, und es kamen Hundsfliegen, Stechmücken in alle ihre Grenzen.
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
Er gab ihnen Hagel als Regen, flammendes Feuer in ihrem Lande;
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
und er schlug ihre Weinstöcke und Feigenbäume, und zerbrach die Bäume ihres Landes.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
Er sprach, und es kamen Heuschrecken und Grillen ohne Zahl;
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
und sie fraßen alles Kraut in ihrem Lande und fraßen die Frucht ihres Bodens.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
Und er schlug alle Erstgeburt in ihrem Lande, die Erstlinge all ihrer Kraft.
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Und er führte sie heraus mit Silber und Gold, und kein Strauchelnder war in seinen Stämmen.
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Froh war Ägypten, daß sie auszogen; denn ihr Schrecken war auf sie gefallen.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Er breitete eine Wolke aus zur Decke, und ein Feuer, die Nacht zu erleuchten.
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
Sie forderten, und er ließ Wachteln kommen; und mit Himmelsbrot sättigte er sie.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
Er öffnete den Felsen, und es flossen Wasser heraus; sie liefen in den dürren Örtern wie ein Strom.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
Denn er gedachte seines heiligen Wortes, Abrahams, seines Knechtes;
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
und er führte sein Volk heraus mit Freuden, mit Jubel seine Auserwählten.
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
Und er gab ihnen die Länder der Nationen, und das von den Völkerschaften Errungene nahmen sie in Besitz;
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
damit sie seine Satzungen beobachteten und seine Gesetze bewahrten. Lobet Jehova!
