Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Danket Jahwe, ruft seinen Namen an, / Macht seine großen Taten inmitten der Völker kund!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Singt ihm, spielt ihm, / Redet von all seinen Wundern!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
Rühmt euch seines heiligen Namens! / Es freue sich deren Herz, die Jahwe suchen.
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Fraget nach Jahwe und seiner Macht, / Suchet sein Antlitz beständig!
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Gedenkt seiner Wunder, die er getan, / Seiner Zeichen und der Urteile seines Munds,
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
Ihr Nachkommen Abrahams, seines Knechts, / Ihr Söhne Jakobs, seine Erwählten!
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
Er, Jahwe, ist unser Gott; / Er waltet gerecht über alle Lande.
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
Er gedenkt seines Bundes auf ewig, / Des Wortes, das er geboten für tausend Geschlechter,
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
Des Bundes, den er geschlossen mit Abraham, / Seines Eides an Isaak.
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
Er hat ihn für Jakob verheißend bestätigt, / Für Israel als ewigen Bund.
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
Indem er sagte: "Dir will ich geben Kanaans Land / Als euer erblich Besitztum."
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
Damals waren sie klein an Zahl, / Ein Häuflein nur, und Gäste im Land.
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
So wanderten sie von Volk zu Volk, / Von einem Reiche zum andern Volk.
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
Er ließ sie dabei von niemand bedrücken, / Ja, Könige strafte er ihretwegen:
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
"Tastet meine Gesalbten nicht an, / Und meinen Propheten tut kein Leid!"
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
Dann rief er Hungersnot gegen das Land, / Nahm jegliche Nahrung hinweg.
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
Er sandte vor ihnen her einen Mann: / Josef ward als Sklave verkauft.
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
Seine Füße wurden gefesselt, / In Eisen legte man ihn,
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
Bis sich sein Wort erfüllte, / Jahwes Spruch ihn geläutert hatte.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Da sandte der König und ließ ihn los, / Der Völkerbeherrscher gab ihn frei.
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
Er setzte ihn seinem Hause zum Herrn, / Zum Gebieter über all seinen Besitz;
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
Er sollte seine Fürsten an sich fesseln, / Seine Ältesten sollte er Weisheit lehren.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Dann kam Israel nach Ägypten, / Und Jakob ward Gast im Lande Hams.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Gott ließ sein Volk sehr zahlreich werden / Und machte es stärker als seine Bedränger.
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
Es wandelte sich nämlich ihr Herz, sein Volk zu hassen, / Arglist zu üben an seinen Knechten.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Da sandte Gott Mose, seinen Knecht, / Und Aaron, den er sich erkoren.
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
Die taten Zeichen bei ihnen durch seine Macht / Und Wunderdinge im Lande Hams.
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Er sandte Finsternis — es ward dunkel; / Denn widerstrebten sie nicht seinen Worten?
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
Er verwandelte ihre Gewässer in Blut / Und ließ dadurch ihre Fische sterben.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
Es wimmelte auch ihr Land von Fröschen: / Die drangen sogar in der Könige Kammern.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
Er sprach, da kamen Bremsen, / Stechmücken in all ihr Gebiet.
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
Er gab ihnen Hagel als Regen, / Ließ Feuer lohen in ihrem Land.
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
Er schlug ihren Weinstock und Feigenbaum, / Zerbrach alle Bäume ihres Gebiets.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
Er sprach, da kamen Heuschrecken / Und Hüpfer ohne Zahl.
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
Die fraßen alles Kraut in ihrem Land, / Sie verzehrten die Frucht ihrer Felder.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
Alle Erstgeburt schlug er in ihrem Land, / Die Erstlinge all ihrer Manneskraft.
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Da ließ er sein Volk mit Silber und Gold ausziehn, / Und es strauchelte keiner in seinen Stämmen.
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Die Ägypter freuten sich ihres Auszugs, / Denn Graun vor ihnen war auf sie gefallen.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Er spannte Gewölk als Decke aus, / Und Feuer gab ihnen zur Nachtzeit Licht.
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
Er bat: da ließ Gott Wachteln kommen / Und sättigte sie mit Himmelsbrot.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
Einen Fels tat er auf: da floß Wasser heraus; / Es rann wie ein Strom durch die Steppe.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
Denn er dachte seines heiligen Worts / Und Abrahams, seines Knechts.
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
Drum ließ er sein Volk mit Freuden ausziehn, / Seine Auserwählten mit Jubel.
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
Er gab ihnen Länder der Heiden; / Was Völker erworben, das erbten sie.
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
Denn sie sollten seine Gesetze befolgen / Und seinen Lehren gehorsam sein. / Lobt Jah!
