Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Pris Herren, påkald hans navn, gør hans Gerninger kendte blandt Folkeslag!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Syng og spil til hans Pris, tal om alle hans Undere;
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
ros jer af hans hellige Navn, eders Hjerte glæde sig, I, som søger HERREN;
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
spørg efter HERREN og hans magt, søg bestandig hans Åsyn;
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
kom i Hu de Undere, han gjorde, hans Tegn og hans Munds Domme,
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
I, hans Tjener Abrahams Sæd, hans udvalgte, Jakobs Sønner!
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
Han, HERREN, er vor Gud, hans Domme når ud over Jorden;
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
han ihukommer for evigt sin Pagt, i tusind Slægter sit Tilsagn,
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
Pagten, han slutted med Abraham, Eden, han tilsvor Isak;
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
han holdt den i Hævd som Ret for Jakob, en evig Pagt for Israel,
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
idet han sagde: "Dig giver jeg Kana'ans Land som eders Arvelod."
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
Da de kun var en liden Hob, kun få og fremmede der,
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
og vandrede fra Folk til Folk, fra et Rige til et andet,
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
tillod han ingen at volde dem Men, men tugted for deres Skyld Konger
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
"Rør ikke mine Salvede, gør ikke mine Profeter ondt!"
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
Hungersnød kaldte han frem over Landet, hver Brødets Støttestav brød han;
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
han sendte forud for dem en Mand, Josef solgtes som Træl;
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
de tvang hans Fødder med Lænker, han kom i Lænker af Jern,
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
indtil hans Ord blev opfyldt; ved HERRENs Ord stod han Prøven igennem.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
På Kongens Bud blev han fri, Folkenes Hersker lod ham løs:
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
han tog ham til Herre for sit Hus, til Hersker over alt sit Gods;
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
han styred hans Øverster efter sin Vilje og viste hans Ældste til Rette.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Og Israel kom til Ægypten, Jakob boede som Gæst i Kamiternes Land.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Han lod sit Folk blive såre frugtbart og stærkere end dets Fjender;
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
han vendte deres Sind til Had mod sit Folk og til Træskhed imod sine Tjenere.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Da sendte han Moses, sin Tjener, og Aron, sin udvalgte Mand;
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
han gjorde sine Tegn i Ægypten og Undere i Kamiternes Land;
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
han sendte Mørke, så blev det mørkt, men de ænsede ikke hans Ord;
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
han gjorde deres Vande til Blod og slog deres Fisk ihjel;
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
af Frøer vrimlede Landet, selv i Kongens Sale var de;
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
han talede, så kom der Bremser og Myg i alt deres Land;
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
han sendte dem Hagl for Regn og luende Ild i Landet;
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
han slog både Vinstok og Figen og splintrede Træerne i deres Land;
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
han talede, så kom der Græshopper, Springere uden Tal,
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
de åd alt Græs i Landet, de åd deres Jords Afgrøde;
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
alt førstefødt i Landet slog han, Førstegrøden af al deres Kraft;
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
han førte dem ud med Sølv og Guld, ikke een i hans Stammer snubled
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Ægypterne glæded sig, da de drog bort, thi de var grebet af Rædsel for dem.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Han bredte en Sky som Skjul og Ild til at lyse i Natten;
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
de krævede, han bragte Vagtler, med Himmelbrød mættede han dem;
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
han åbnede Klippen, og Vand strømmede ud, det løb som en Flod i Ørkenen.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
Thi han kom sit hellige Ord i Hu til Abraham, sin Tjener;
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
han lod sit Folk drage ud med Fryd, sine udvalgte under Jubel;
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
han gav dem Folkenes Lande, de fik Folkeslags Gods i Eje.
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
Derfor skulde de holde hans Bud og efterkomme hans Love. Halleluja!
