Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Priser Herren, paakalder hans Navn, kundgører hans Gerninger iblandt Folkene!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Synger for ham, spiller for ham, taler om alle hans underfulde Gerninger!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
Roser eder af hans hellige Navn; deres Hjerte glæder sig, som søge Herren!
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Spørger efter Herren og hans Magt, søger hans Ansigt alle Tider!
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Ihukommer hans underfulde Gerninger, som han har gjort, hans Jærtegn og hans Munds Domme.
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
I, hans Tjener Abrahams Sæd! Jakobs Børn, hans udvalgte!
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
Han er Herren vor Gud; hans Domme ere over al Jorden.
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
Han kommer evindelig sin Pagt i Hu, det Ord, som han har befalet til tusinde Slægter,
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
som han har indgaaet med Abraham, og sin Ed til Isaak,
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
hvilken han opstillede for Jakob til en Skik, for Israel til en evig Pagt
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
sigende: Dig vil jeg give Kanaans Land til eders Arvs Lod;
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
der de vare en liden Hob, faa og fremmede deri;
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
og de vandrede fra Folk til Folk, fra et Rige til et andet Folkefærd.
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
Han tillod intet Menneske at gøre dem Vold og revsede Konger for deres Skyld:
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
„Rører ikke mine salvede og gører ikke mine Profeter noget ondt‟.
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
Og han kaldte Hunger over Landet, han formindskede alt Brøds Forraad.
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
Han sendte en Mand forud for dem; til Træl blev Josef solgt.
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
De plagede hans Fødder i Stokken; han selv kom i Jern
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
indtil den Tid, da hans Ord traf ind, da Herrens Tale havde lutret ham.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Kongen sendte hen og lod ham løs; han, som herskede over Folkene, gav ham fri.
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
Han satte ham til Herre over sit Hus og til Hersker over alt sit Gods,
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
at han kunde binde hans Fyrster efter sin Villie og lære hans Ældste Visdom.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Saa kom Israel til Ægypten og Jakob boede som fremmed i Kams Land.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Men sit Folk gjorde han saare frugtbart og mægtigere end dets Modstandere.
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
Disses Sind omskiftede han, saa at de hadede hans Folk og handlede træskelig imod hans Tjenere.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Han sendte Mose, sin Tjener, Aron, som han havde udvalgt.
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
De kundgjorde hans Tegns Ord iblandt dem og hans Undere i Kams Land.
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Han sendte Mørke og lod det blive mørkt, og de vare ikke genstridige imod hans Ord.
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
Han vendte deres Vande om til Blod og dræbte deres Fisk.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
Deres Land vrimlede af Frøer lige indtil i deres Kongers Kamre.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
Han talte, saa kom der Utøj, Lus, over hele deres Landemærke.
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
Han lod deres Regnbyger blive til Hagel, til Ildslue i deres Land.
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
Og han slog deres Vinstokke og deres Figentræer og sønderbrød Træerne inden deres Landemærke.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
Han talte, saa kom der Græshopper og Høskrækker, og der var ikke Tal paa dem.
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
Og de aade alle Urter i deres Land, og de aade Frugten paa deres Mark.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
Han slog og alt førstefødt i deres Land, Førstegrøden af al deres Kraft.
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Men hine førte han ud med Sølv og Guld, og der var ingen skrøbelig iblandt deres Stammer.
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Ægypten blev glad, der de droge ud; thi Frygt for dem var falden paa det.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Han udbredte en Sky til Skjul og en Ild til at lyse om Natten.
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
De bade, saa lod han Vagtler komme og mættede dem med Himmelbrød.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
Han oplod en Klippe, og der flød Vand, det løb igennem de tørre Steder som en Flod.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
Thi han kom sit hellige Ord i Hu og sin Tjener Abraham.
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
Og han førte sit Folk ud med Glæde, sine udvalgte med Frydeskrig.
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
Og han gav dem Hedningernes Lande; og de arvede, hvad Folkene havde haft Møje for,
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
paa det de skulde holde hans Skikke og bevare hans Love. Halleluja!
