Psalmi 105
1 Pateiciet Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, dariet zināmus starp tiem ļaudīm Viņa darbus.
Hvalite Jahvu, prizivajte mu ime, navješćujte među narodima djela njegova!
2 Dziediet Viņam, slavējiet Viņu ar dziesmām, pārdomājiet visus Viņa brīnumus.
Pjevajte mu, svirajte mu, pripovijedajte sva njegova čudesa!
3 Slavējiet Viņa svēto vārdu; lai tās sirdis priecājās, kas To Kungu meklē.
Dičite se svetim imenom njegovim, neka se raduje srce onih što traže Jahvu!
4 Vaicājiet pēc Tā Kunga un pēc Viņa spēka, meklējiet vienmēr Viņa vaigu.
Tražite Jahvu i njegovu snagu, tražite svagda njegovo lice!
5 Pieminiet Viņa brīnumus, ko Viņš ir darījis, Viņa brīnuma darbus un Viņa mutes tiesas, -
Sjetite se čudesa koja učini, njegovih čuda i sudova usta njegovih!
6 Tu Ābrahāma, Viņa kalpa dzimums, jūs Jēkaba bērni, Dieva izredzētie!
Abrahamov rod sluga je njegov, sinovi Jakovljevi njegovi izabranici!
7 Viņš ir Tas Kungs, mūsu Dievs; Viņa tiesas iet pār visu zemi.
On je Jahve, Bog naš; po svoj su zemlji njegovi sudovi!
8 Viņš piemin Savu derību mūžam, to vārdu, ko Viņš ir iecēlis tūkstošiem dzimumiem,
On se uvijek sjeća svojega Saveza, riječi koju dade tisući naraštaja:
9 Ko Viņš ar Ābrahāmu derējis un ko zvērējis Īzakam.
Saveza koji sklopi s Abrahamom i zakletve svoje Izaku.
10 To Viņš arī Jēkabam ir iecēlis par likumu, Israēlim par mūžīgu derību,
Ustanovi je kao zakon Jakovu, Izraelu vječni Savez,
11 Sacīdams: tev Es došu Kanaāna zemi, jūsu mantības daļu;
govoreći: “Tebi ću dati kanaansku zemlju kao dio u baštinu vašu.”
12 Kad tie vēl bija mazs pulciņš, ne daudz, un svešinieki iekš tās,
Kad ih još bješe malo na broju, vrlo malo, i kad bjehu pridošlice u njoj,
13 Un staigāja no vienas tautas pie otras, no vienas valsts pie otras valsts ļaudīm,
išli su od naroda do naroda, iz jednoga kraljevstva k drugom narodu,
14 Viņš nevienam neļāva tos apbēdināt, Viņš arī ķēniņus sodīja viņu dēļ:
ali ne dopusti nikom da ih tlači, kažnjavaše zbog njih kraljeve:
15 Neaizskariet Manus svaidītos un nedariet ļauna Maniem praviešiem!
“Ne dirajte u moje pomazanike, ne nanosite zla mojim prorocima!”
16 Viņš aicināja badu pār zemi, Viņš atņēma visu maizes padomu.
I on pozva glad na zemlju, sve zalihe uništi krušne.
17 Viņš sūtīja viņu priekšā vienu vīru; Jāzeps tapa pārdots par kalpu.
Pred njima čovjeka posla: Josip u ropstvo bijaše prodan.
18 Viņa kājas tapa spaidītas siekstā, viņa miesas nāca dzelzīs,
Sputaše uzama noge njegove, u gvožđe mu vrat staviše,
19 Tiekams viņa vārds notika, un Tā Kunga sludinājums to pārbaudīja.
dok se ne ispuni proroštvo njegovo, Jahvina ga riječ potvrdi.
20 Tas ķēniņš sūtīja un lika to atraisīt, tas ļaužu valdītājs to atlaida vaļā.
Kralj naredi da ga driješe, narÄodÄa poglavar oslobodi njega.
21 Viņš to iecēla par kungu savam namam un par valdnieku visai savai mantai.
Za domaćina ga stavi kući svojoj, za nadstojnika sveg imanja svoga,
22 Ka tas saistītu viņa lielkungus pēc sava prāta un mācītu gudrību viņa vecākajiem.
da velikaše njegove po volji uči i starce njegove mudrosti da vodi.
23 Tā Israēls nāca Ēģiptes zemē un Jēkabs piemita Hama zemē.
Tad Izrael u Egipat uđe, Jakov došljak bješe u Kamovoj zemlji.
24 Un Viņš Saviem ļaudīm lika augumā augt un tos darīja jo varenus nekā viņu pretiniekus.
Narod svoj umnoži veoma, učini ga jačim od dušmana.
25 Viņš pārvērsa viņu sirdi, ienīdēt Viņa ļaudis un ar viltu glūnēt uz Viņa kalpiem.
Okrenu im srce da zamrze narod njegov, da slugama njegovim opaki budu.
26 Viņš sūtīja Mozu, Savu kalpu, un Āronu, ko Viņš bija izredzējis.
Mojsija posla, slugu svoga, Arona, kog odabra.
27 Tie darīja viņu starpā Dieva brīnumus un brīnuma zīmes Hama zemē.
Činjahu među njima znake njegove i čudesa u Kamovoj zemlji.
28 Viņš sūtīja tumsu, tad kļuva tumšs; un tie Viņa Vārdam neturējās pretī.
Posla tmine, i smrknu se, al' prkosiše oni riječima njegovim.
29 Viņš pārvērsa viņu ūdeņus par asinīm un nokāva viņu zivis.
U krv im vode prometnu i pobi ribe njihove.
30 Viņu zeme mudžēja no vardēm viņu ķēniņu kambaros.
Zemljom im žabe provrvješe, prodriješe i u dvore kraljevske.
31 Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
Reče, i muha roj doletje i komarci u sve kraje njine.
32 Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
Mjesto kiše grÓad im dade, ognjene munje po njihovoj zemlji.
33 Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
Udari im lozu i smokve, polomi stabla u krajima njinim.
34 Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
Reče, i skakavci dođoše i bezbrojne gusjenice s njima.
35 Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
U zemlji im proždriješe svu bilinu, proždriješe rod njihovih njiva.
36 Viņš kāva arī visus pirmdzimtos viņu zemē un visu viņu pirmo stiprumu.
Pobi sve prvorođene u njihovoj zemlji, sve prvine snage njihove.
37 Un tos izveda ar sudrabu un zeltu, un neviena gurdena nebija viņu ciltīs.
Izvede ih sa srebrom i zlatom; u plemenima njinim bolesnih ne bješe.
38 Ēģiptes zeme priecājās, kad tie izgāja, jo viņu bailes uz tiem bija kritušas.
Odlasku njihovu Egipat se obradova, jer ga od njih strah spopade.
39 Viņš deva padebesi par apsegu, un uguni naktī par gaismu.
Rasprostro je oblak kao pokrov i oganj da se obnoć sja.
40 Tie lūdza un viņš lika nākt paipalām un tos ēdināja ar debes'maizi.
Zamoliše, i dovede prepelice, nebeskim ih kruhom tad nahrani.
41 Viņš pāršķēla klinti, tad ūdens iztecēja, un upes skrēja tuksnesī.
Hrid rascijepi, i provri voda, pustinjom poteče kao rijeka.
42 Jo Viņš pieminēja Savu svēto vārdu un Ābrahāmu, Savu kalpu.
Tad se sjeti svete riječi svoje što je zada sluzi svome Abrahamu.
43 Tā Viņš izveda Savus ļaudis ar prieku un Savus izredzētos ar gavilēšanu,
Puk svoj s klicanjem izvede i s veseljem izabrane svoje.
44 Un tiem deva pagānu zemes; tie iemantoja tautu sviedrus,
I dade im zemlje poganske, trud naroda baštiniše,
45 Lai turētu Viņa likumus un sargātu Viņa bauslību. Alleluja.
da čuvaju naredbe njegove i zakone da mu paze. Aleluja!
