< Psalmi 104 >

1 Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
¡Qué todo mi ser alabe al Señor! ¡Dios mío, eres tan grande, revestido en majestad y esplendor!
2 Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
Usas la luz como vestidura; tú extiendes el tejido de los cielos.
3 Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
Colocas las vigas de tu casa en las nubes de lluvia. Haces de las nubes de los cielos tus carruajes. Te montas sobre las alas del viento.
4 Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
Haces de los vientos tus ángeles, y a las llamas de fuego tus sirvientes.
5 Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
Tú pusiste la tierra sobre sus bases; y nunca será estremecida.
6 Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
Estaba cubierta con océanos profundos, las aguas cubrían las montañas—
7 No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
pero a tu orden las aguas huyeron; al sonido de tu trueno corren.
8 Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
Las montañas se levantaron y los valles se hundieron hasta donde tú habías determinado.
9 Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
Pusiste un límite para los océanos, para que no regresaran y volvieran a cubrir la tierra.
10 Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
Haces que los manantiales fluyan hacia los arroyos, bajando desde las montañas.
11 Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
Proveen agua para todos los animales salvajes, para que los caballos salvajes aplaquen su sed.
12 Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
Los pájaros construyen sus nidos entre los árboles al lado de las corrientes de agua, cantando entre el follaje.
13 Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
Envías lluvias sobre las montañas desde tu hogar en lo más alto; llenas la tierra con cosas buenas.
14 Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
Haces que la grama crezca para las vacas, y las plantas también para que la gente se alimente de ellas, cultivos de la tierra para servir como alimento,
15 Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
y vino para hacerlos felices, aceite de oliva para hacer resplandecer sus rostros, y pan para hacerlos fuertes.
16 Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
Los árboles del Señor están bien regados, los cedros del líbano que Él plantó.
17 Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
Los gorriones se anidan ahí; las garzas hacen sus nidos en los más altos árboles.
18 Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
Las cabras salvajes viven en los picos de las montañas; y los damanes se esconden entre las rocas.
19 Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
Tú hiciste la luna para marcar los meses, y el sol sabe cuándo ponerse.
20 Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
Haces caer la oscuridad para que venga la noche, el momento en el que los animales del bosque salen a cazar.
21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
Los jóvenes leones rugen mientras buscan a su presa, buscando la comida que Dios les proveyó.
22 Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
Cuando el sol sale vuelven a sus guaridas para descansar.
23 Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
Entonces las personas salen a hacer sus tareas, y trabajan hasta el ocaso.
24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
Señor, ¡Cuántas cosas has hecho, todas ellas sabiamente formadas! La tierra está llena de tus criaturas.
25 Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
Considera el mar, profundo y ancho, lleno de todos los tipos de seres vivientes, grandes y pequeños.
26 Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
Los barcos navegan allí, y el Leviatán, que creaste para que jugara en él.
27 Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
Todas las criaturas te buscan para que les des comida en el momento correcto.
28 Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
Cuando se las provees, la recogen. Les repartes alimento a todos, y son saciados.
29 Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
Cuando te alejas de ellos, se aterrorizan; cuando retiras su aliento de vida, ellos mueren y regresan al polvo.
30 Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
Mas cuando envías tu aliento, son creados, y la vida cubre la tierra una vez más.
31 Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
¡Qué la gloria del Señor permanezca para siempre! El Señor se alegra con todo lo que ha hecho.
32 Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
Solo tiene que mirar hacia la tierra y esta tiembla; las montañas dejan salir humo a su toque.
33 Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
Cantaré al Señor mientras viva; cantaré alabanzas a Dios toda mi vida.
34 Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
Ojalá el Señor se plazca con mis pensamientos porque me alegro en el Señor.
35 Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.
¡Sean destruidos los pecadores de la tierra; qué los malvados dejen de existir! ¡Todo mi ser alabe al Señor!

< Psalmi 104 >