Psalmi 104
1 Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
NEN i kapina Ieowa! Ieowa ai Kot, komui meid lapalap, komui me kapwateki linan o manaman.
2 Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
Japwilim ar likau iei marain, me komui kot lole; kom kotin pak pajan nanlan dueta likau eu.
3 Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
Kom kin kotin wia kida pil pali poa en ponepon, a tapok kan wiala tan war omui, me kom kin kotikot jili ki pa en an.
4 Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
Kom me kotin wia kila japwilim omui tounlan kan kijinian o japwilim ar ladu kan umpul en kijiniai.
5 Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
A kotin kajonedier jappa pon a pajon, a jota pan mokid kokolata.
6 Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
Kom kotin kadupale kidi i dueta likau eu, pil akan ileilada jan nana kan.
7 No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
Re tan wei mon ar majan, re madan wei mon nil en omui nanjapwe.
8 Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
Nana kan kokodar, a wau kan kokodier on waja, me kom kotin kileledier on ir.
9 Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
Kom kotiki on ir irair eu, me re jota pan dauli wei; re jolar pan pur on kadupaledi jappa.
10 Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
Kom kin kotin wiada, parer en kujukujda nan wau kan; re kin pwilipwil wei nan pun en nana kan.
11 Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
Re kotin kanim pileda man en nan jap akan o man en nan wei.
12 Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
Manpir en pan lan kin kaukaujon ni kail a, re kin kakaul nin tuka kan.
13 Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
Komui me kin kotin kanim pileda nana kan jan japwilim omui pera poa. Kom kin kotin kadire kila wa kan jappa, me kom kotin wiadar.
14 Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
Komui me kotin kawojadan man akan ra, o wan tuka me mau on aramaj, pwen kapwareda jan nan pwel mana on aramaj akan.
15 Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
O wain en kaperenda monion en aramaj, o le en kalinanada maj en aramaj, o prot en kakelada war en aramaj.
16 Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
Japwilim en Ieowa tuka kan pan medila, jeder en Lipanon akan, me a kotin padukedier.
17 Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
Waja manpir kin paj kin ia, o raier kaujon nan jeder.
18 Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
Nana ileile iei deun kemjo, a paip akan deun repit en wel.
19 Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
A kotin wiadar jaunipon i, pwen kilelekidi anjau kan, ketipin aja waja me a pan kirila ia.
20 Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
Kom kin kotin wiada pon, man en nan wel rap mokidada.
21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
Laien pulepul weriwerki kan arail mana, re kin idok ren Kot, me re pan kan.
22 Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
Katipin lao dakada, re kin purela wonon nan por ar akan.
23 Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
Aramaj ap kolan ar dodok, wia japajap lel nin jautik.
24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
Main leowa, ar wiawia kan me dodok melel! Kom kotin kajone irail di ki omui erpit o jappa me direki japwilim omui dipijou kan.
25 Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
Madau me kalaimun o dalap in pali karoj; i waja me dir en mam, me jota kak wadawad, man tikitik o kalaimun.
26 Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
I waja me jop akan kin tanatan ia, o walroj, me komui kotin wiadar, kin madomadon lole.
27 Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
lr karoj kin auiaui komui, pwe komui en kotin katunole kin ir kan arail ni ar anjau.
28 Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
Kom kin kotiki on ir, rap nanak pena; komui kotiki pajan lim omui, rap pan medi kila me mau kan.
29 Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
Ni omui pan karirila jilan omui, rap pan majapwekada, kom kin kotiki jan ir anian arail, rap pan mela o purelan ar pwel par.
30 Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
Kom kin kotin kadarala an omui, ran pan wiauiada, o komui kin kawilikapada maj en jap o.
31 Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
Linan en leowa pan duedueta. leowa pan kotin peren kida japwilim a wiawia kan.
32 Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
A lau kotin ireron toun jappa, jappa ap rerer; a lao kotin jair nan kan, rap adida.
33 Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
Arain ai maur i pan kakauli on Ieowa, o arain ai mi jappa er, i pan kauleki pjalm kan on ai Kot.
34 Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
I men, ai kajokajoi en kaperenda kupur a; i pan polauleki leowa.
35 Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.
Me dipan akan en niki jan jappa, o me doo jan Kot akan en jola mia. Nen i kalinaila leowa! Aleluia!
