Psalmi 104
1 Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
Whakapaingia a Ihowa, e toku wairua. E Ihowa, e toku Atua, he nui rawa koe; he honore, he kororia ou kakahu.
2 Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
E roropi nei i te marama ki a koe ano he kakahu, e hora nei i nga rangi ano he kakahu tauarai.
3 Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
E whakanoho nei i nga kurupae o ona ruma ki nga wai: e mea nei i nga kapua hei hariata mona: e haere nei i runga i nga pakau o te hau.
4 Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
E mea nei i nga hau hei karere mana, i te mura ahi hei kaimahi mana.
5 Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
Nana nei i whakatu te whenua ki runga ki ona turanga, kei nekenekehia ake ake.
6 Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
Nau ano i hipoki ki te rire hei kakahu: tu ana nga wai i runga i nga maunga.
7 No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
Rere ana ratou i tau riri: tahuti tonu atu i te reo o tau whatitiri;
8 Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
Puke ake ana ra nga maunga, heke iho ana ma nga whawharua ki te wahi i whakaritea e koe mo ratou.
9 Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
Kua whakatakotoria e koe he rohe kei koni mai ratou, kei hoki mai hei taupoki mo te whenua.
10 Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
Nana i tono nga puna ki roto ki nga awaawa, e rere nei i waenga o nga puke.
11 Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
Hei wai mo nga kirehe katoa o te parae: na noa te matewai o nga kaihe mohoao.
12 Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
Kei reira nga nohoanga o nga manu o te rangi, e korihi nei i roto i nga manga.
13 Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
He mea whakamakuku nana nga puke i ona ruma: ka makona te whenua i nga hua o au mahi.
14 Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
Ko ia hei whakatupu i te tarutaru ma te kararehe, i te otaota hei mea ma te tangata; kia whakaputaina ake ai he taro i te whenua;
15 Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
He waina hei whakahari i te ngakau o te tangata, he hinu e piata ai tona mata, me te taro hei whakakaha i te ngakau o te tangata.
16 Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
Ki tonu i te wai nga rakau a Ihowa, nga hita o Repanona i whakatokia e ia.
17 Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
Hanga ake e nga manu he ohanga ki reira: te taaka, ko nga kauri tona whare.
18 Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
Hei piringa nga puke tiketike mo nga koati mohoao: nga kohatu mo nga rapeti.
19 Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
I hanga e ia te marama hei tohu taima: e matau ana te ra ki tona torengitanga.
20 Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
Ko koe hei whakapouri, a kua po: na ngoki mai ana nga kirehe katoa o te ngahere.
21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
Ko nga kuao raiona ngengere ana ratou, he mea kai, he rapu kai ma ratou i te Atua.
22 Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
Ko te putanga mai o te ra ka poto atu ratou, takoto ana i o ratou kuhunga.
23 Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
Ko te tangata ka haere ki ana hanga, ki tana mahi, a ahiahi noa.
24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
Ano te tini o au mahi, e Ihowa! he mohio rawa tau mahi i aua mea katoa; ki tonu te whenua i au taonga.
25 Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
Kei ko ra ko te moana, tona nui tuauriuri: kei reira nga mea ngokingoki e kore e taea te tatau, nga kirehe hoki, ana nonohi, ana nunui.
26 Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
Kei reira nga kaipuke e teretere ana: kei reira taua rewiatana i hanga e koe hei takaro ki reira.
27 Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
E tatari katoa ana enei ki a koe, kia hoatu e koe te kai ma ratou i te wa e tika ai.
28 Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
Ko tau e hoatu ai ma ratou, kohikohia ana e ratou: te wherahanga o tou ringa, makona tonu ratou i te pai.
29 Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
Ko te hunanga o tou mata, pororaru ana ratou: ka kapohia e koe to ratou manawa, ka marere ratou, a ka hoki ano ki to ratou puehu.
30 Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
Ko tau tononga mai i tou wairua, kua hanga ratou; a whakahoutia ana e koe te mata o te whenua.
31 Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
Kia whai kororia a Ihowa ake ake, kia hari a Ihowa ki ana mahi:
32 Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
Tana tirohanga iho ki te whenua, ru ana: kua pa ki nga puke, na pongere ana.
33 Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
Ka waiata ahau ki a Ihowa i ahau e ora ana: ka himene ki toku Atua i ahau ano i te ao nei.
34 Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
Kia reka toku whakaaronga ki a ia, ka hari ahau ki a Ihowa.
35 Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.
Kia moti nga tangata hara i runga i te whenua, ko te hunga kino kia poto katoa atu. Whakapaingia a Ihowa, e toku wairua. Whakamoemititia a Ihowa.
