Psalmi 104
1 Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, Tu esi ļoti liels, ar augstību un godību aptērpies.
ipsi David benedic anima mea Domino Domine Deus meus magnificatus es vehementer confessionem et decorem induisti
2 Tu ģērbies gaišumā kā apģērbā; tu izklāj debesis kā telti.
amictus lumine sicut vestimento extendens caelum sicut pellem
3 Tu ūdeņus augstībā sev lieci par grīdu, tu dari padebešus par saviem ratiem, tu staigā uz vēja spārniem.
qui tegis in aquis superiora eius qui ponis nubem ascensum tuum qui ambulas super pinnas ventorum
4 Tu dari vējus par Saviem eņģeļiem un uguns liesmas par Saviem sulaiņiem.
qui facis angelos tuos spiritus et ministros tuos ignem urentem
5 Zemi Tu esi dibinājis uz viņas pamatiem, ka tā nešaubās ne mūžam.
qui fundasti terram super stabilitatem suam non inclinabitur in saeculum saeculi
6 Ar jūras dziļumiem Tu to apsedzis kā ar apģērbu, ūdeņi stāvēja pār kalniem.
abyssus sicut vestimentum amictus eius super montes stabunt aquae
7 No Taviem draudiem tie bēga, no Tava pērkona tie steidzās projām;
ab increpatione tua fugient a voce tonitrui tui formidabunt
8 Kalni cēlās un lejas nogrima tai vietā, ko Tu tām biji licis.
ascendunt montes et descendunt campi in locum quem fundasti eis
9 Tu esi licis robežas, tās tie (ūdeņi) nepārkāps un zemi vairs neapklās.
terminum posuisti quem non transgredientur neque convertentur operire terram
10 Tu izvadi avotus pa ielejām, ka tie tek starp kalniem.
qui emittis fontes in convallibus inter medium montium pertransibunt aquae
11 Tie dzirdina visus lauka zvērus, tur atdzeras meža ēzeļi.
potabunt omnes bestiae agri expectabunt onagri in siti sua
12 Pie tiem mīt debesputni, zaros tie dzied.
super ea volucres caeli habitabunt de medio petrarum dabunt vocem
13 Tu slapini kalnus no augšienes; ar augļiem, ko Tu radi, zeme top piepildīta.
rigans montes de superioribus suis de fructu operum tuorum satiabitur terra
14 Tu liec zālei augt priekš lopiem un sējai cilvēkam par labu, lai nāk maize no zemes
producens faenum iumentis et herbam servituti hominum ut educas panem de terra
15 Un vīns, kas iepriecina cilvēka sirdi, ka viņa vaigs top skaistāks nekā no eļļas, un ka maize spēcina cilvēka sirdi.
et vinum laetificat cor hominis ut exhilaret faciem in oleo et panis cor hominis confirmat
16 Tā Kunga koki top papilnam slacināti, ciedra koki uz Lībanus, ko Viņš ir dēstījis.
saturabuntur ligna campi et cedri Libani quas plantavit
17 Tur putni dara ligzdas un stārķi dzīvo uz priedēm.
illic passeres nidificabunt erodii domus dux est eorum
18 Augstie kalni ir priekš mežu kazām, klintis kalna āpšiem par patvērumu.
montes excelsi cervis petra refugium erinaciis
19 Tu esi darījis mēnesi laikmetiem, saule zin savu noiešanu.
fecit lunam in tempora sol cognovit occasum suum
20 Tu dari tumsu, ka nakts metās; tad kustās visi meža zvēri.
posuisti tenebras et facta est nox in ipsa pertransibunt omnes bestiae silvae
21 Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma, meklēdami savu barību no Dieva.
catuli leonum rugientes ut rapiant et quaerant a Deo escam sibi
22 Un kad saule lec, tad tie atkal aizbēg un apguļas savās alās.
ortus est sol et congregati sunt et in cubilibus suis conlocabuntur
23 Tad cilvēks iziet pie sava darba, pie sava lauka darba līdz vakaram.
exibit homo ad opus suum et ad operationem suam usque ad vesperum
24 Cik lieli ir Tavi darbi, ak Kungs! Tos visus Tu esi darījis ar gudrību, - zeme ir Tava padoma pilna.
quam magnificata sunt opera tua Domine omnia in sapientia fecisti impleta est terra possessione tua
25 Redzi, jūra, liela un plata uz abējām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā pulkā visādi zvēri, lieli, mazi.
hoc mare magnum et spatiosum manibus; illic reptilia quorum non est numerus animalia pusilla cum magnis
26 Tur iet lielas laivas un Levijatans, ko Tu esi radījis, tur dzīvoties.
illic naves pertransibunt draco iste quem formasti ad inludendum ei
27 Tie visi uz Tevi gaida, ka Tu tiem barību dodi savā laikā.
omnia a te expectant ut des illis escam in tempore
28 Kad Tu tiem dod, tad tie salasa; kad Tu Savu roku atveri, tad tie ar labumu top pieēdināti.
dante te illis colligent aperiente te manum tuam omnia implebuntur bonitate
29 Tu apslēpi Savu vaigu, tad tie iztrūkstas; Tu atņem viņiem dvašu, tad tie mirst un paliek atkal par pīšļiem.
avertente autem te faciem turbabuntur auferes spiritum eorum et deficient et in pulverem suum revertentur
30 Tu sūti Savu Garu, tad tie top radīti, un Tu atjauno zemes ģīmi.
emittes spiritum tuum et creabuntur et renovabis faciem terrae
31 Tā Kunga godība paliek mūžīgi; Tas Kungs priecājās par Saviem darbiem.
sit gloria Domini in saeculum laetabitur Dominus in operibus suis
32 Viņš uzlūko zemi, tad tā dreb; Viņš aizskar kalnus, tad tie kūp.
qui respicit terram et facit eam tremere qui tangit montes et fumigant
33 Es dziedāšu Tam Kungam, kamēr es dzīvoju; es slavēšu savu Dievu ar dziesmām, kamēr šeit esmu.
cantabo Domino in vita mea psallam Deo meo quamdiu sum
34 Manas domas Viņam lai patīk; es priecāšos iekš Tā Kunga.
iucundum sit ei eloquium meum ego vero delectabor in Domino
35 Grēcinieki no zemes lai izzūd un bezdievīgo lai vairs nav. Teici To Kungu, mana dvēsele, Alleluja.
deficiant peccatores a terra et iniqui ita ut non sint benedic anima mea Domino
